Ievads
Šo tēmu izvēlējos, jo man ir interesanta reklāma kā tāda un likumi, kas ar to saistīti. Piemēram, vai ir pareizi, ka reklāmas rāda ik pēc 15 minūtēm un vai ir „ētiski” un pareizi kinoteātros un televīzijā raidīt alkoholiska veida reklāmas, neskatoties kāda veida filma un kādai auditorijai tiek raidīta, utt. Tāpat, vai reklāmas atbilst likumiem, t.i. vai tās darbojas pēc likumos noteiktajām normām, kā arī, kas ir autortiesības, kādas tās ir, kam var piederēt autortiesības un ko ar tām var darīt.
Darba galvenās tēzes :
• Reklāmas likums
• Reklāmas vēsture
• Reklāmas veidi, kur tās var izvietot un kādi ir reklāmas ierobežojumi
• Vai reklāmai ir jābūt patiesai un objektīvai
• Kā un kas izvērtē, kuras reklāmas drīkst raidīt un kuras nē
• Kas ir autortiesības
• Kādi likumi regulē autora darbu aizsardzību, kādi ir sodi to pārkāpumos
1. Reklāmas vēsture
Ziņas par reklāmu sastopamas jau pirmatnējos rakstiskajos vēstures dokumentos. Par tās praktizēšanu iet runa jau no seniem laikiem, tā ir cieši saistīta ar cilvēku sabiedrības attīstību. Ilgu laiku viens no pirmajiem reklāmas vēstījumiem tiek uzskatīts ēģiptiešu papiruss, kurā ziņoja par verga pārdošanu. Seno feniķiešu pilsētās uz māla plāksnītēm bija informācija par dažādām izklaidēm, preču un pakalpjumu pārdošanu. Senajā Ēģiptē reklāmas uzraksti tika gravēti akmeņos, dzelzī un kaulos. „Zelta laikmetā” Senajā Grieķijā un Atēnās bija saucēji, kuri ziņoja par vergu, lopu un citu preču pārdošanu. Veicot izrakumus Vidusjūras valsts teritorijā, arheologi atrada izkārtnes ar informāciju par dažādiem notikumiem un piedāvājumiem no dažādām vietām. Pompejas pilsētā tika atrasts kāds uzraksts, kurā bija slavēts kāds politisks darbinieks un vietējie iedzīvotāji tika aicināti balsot par viņu.
Senajā Romā reklāmas ziņojumi tika izvietoti uz speciāli uzbūvētām, baltām sienām, kā arī uz dzīvojamo māju sienām. Piemēram, šādā veidā tika informēti iedzīvotāji par gladiatoru cīņām.
…
