Ticība reinkarnācijai
Reinkarnāciju pierādīt ir tikpat neiespējami, kā Dieva esamību. Taču karmas un pārdzimšanas doktrīna ir loģiska, un, ja divas trešdaļas pasaules tautu to jau neatzītu, tad Rietumu pasaule, iespējams, apsveiktu to kā lielu, jaunu filozofisku atklājumu. Šāda ticība ir vecāka par rakstīto vēsturi. Ziņas par reinkarnāciju paaudze paaudzei nodevusi mutiski, līdz cilvēki iemācījās pierakstīt savas domas ar hieroglifiem. Tā labāk par reliģijām izskaidro, kāpēc daži piedzimst, lai būtu bagāti, bet citi lemti nožēlojamai nabadzībai. Kāpēc kāds jauns cilvēks ir ģēnijs, bet cits - truls. Kāpēc ir kroplie un aklie, veselīgie un skaistie.
Vecajā Derībā teikts: "Aci pret aci, zobu pret zobu." Taču pietiek paskatīties tuvākajā apkārtnē, lai ievērotu, ka bieži grēks paliek bez soda, turpretim alkatība tiek šķietami atalgota. Tikai tad, ja pieņemam domu, ka esam jau eksistējuši kopš aizlaikiem un ka to, ko sēsi vienā mūžā, pļausi nākamajos mūžos, Bībeles teiciens iegūst jēgu.
Svarīga brahmanisma tēze bija izvirzīta jau sen Bhagavadgitā: "Kā cilvēks, nometot novalkātās drēbes, uzvelk jaunas, tā ķermeņa iemītnieks, nometot novalkātu ķermeni, ieiet citā, kas ir jauns. Jo drošā ir nāve tam, kas ir dzimis, un droša piedzimšana tam, kas ir miris: tāpēc tev nebūs bēdāties par neizbēgamo." [1]
Sešus gadsimtus pirms Jēzus piedzimšanas Gautama Buda mācīja, ka 110 cilvēka rīcības sekām nav iespējams izvairīties; bez atkalpiedzimšanas cikla dzīve zaudētu jēgu un mērķi. Budisti, tāpat kā brahmaņi, tiecas pēc atbrīvošanās no atgriešanās cikla; atbrīvošanās kļūst iespējama, tikai sasniedzot tādu pilnību, kas tiek atalgota ar nirvānu vai saplūšanu ar Dievu. Šis ilgas palīdz izskaidrot kādu neizprotamu vietu Atklāsmes grāmatā (3:12): "To, kurš pārvar, es darīšu par pīlāru sava Dieva templi, un tas vairs neies ārā."
Ticība reinkarnācijai saglabājās agrīnajā kristīgajā reliģijā vairākus gadsimtus. Svētā Augustīna Atzīšanās grāmatā (1:6) mēs lasām: „Vai tad es nedzīvoju citā ķermeni vai kur citur pirms ieiešanas manas mātes miesās?” [1]
…
