Matemātiska metode, kas apraksta atkarības starp divām un vairākām nejaušo gadījumu grupām, ir korelācijas – regresijas analīze.
Regresiju saimē ir ļoti daudz metožu, katrai no tām ir savs pielietojums. Katra no tām arī pieņem dažāda veida datus. Stingri ņemot, regresiju analīzē var izmantot praktiski jebkāda veida datus.
Regresijas un korelācijas analīze pētī kvantitatīvu pazīmju sakarības. Atributīvām pazīmēm tā nav piemērota, jo neeksistē metriskas (izmērāmas) attiecības atributīvas pazīmes variantu starpā, kas, lietojot regresijas un korelācijas analīzi, ir nepieciešams. Taču, pētījot kvantitatīvu pazīmju sakarības, regresijas – korelācijas analīze dod iespēju ne vien novērtēt sakarību nozīmību, ko dod arī dispersijas analīze, bet arī aprēķināt sakarību modeli un noteikt sakarību ciešumu. Dispersijas analīze tādas iespējas nedod. Tādēļ, pētot kvantitatīvu pazīmju sakarības, regresijas un korelācijas analīzei ir lielas priekšrocības.
Par korelācijas un regresijas metodi jeb regresijas un korelācijas analīzi sauc matemātisko paņēmienu kopumu, ar kuru palīdzību pēta kvantitatīvās sakarības starp mainīgiem lielumiem, ja tās ir korelatīvas. Vārdu korelācija (atbilstība) statistikā sāka lietot angļu biologs un statistiķis F.Galtons 19.gadsimta beigās.…