SECINĀJUMI
• Jāsecina, ka konkurence ir svarīgākais tirgus nosacījums, kas sekmē preču un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, izmaksu samazināšanu, konkurence veicina zinātnes un tehnikas sasniegumu ieviešanu uzņēmumā. Konkurence nodrošina uzņēmuma konkurētspējas ietekmējošo faktoru atrašanas nepieciešamību.
• Jāsecina, ka parasti valsti ekonomika neattīstās vienmērīgi un mazattīstītos reģionus valdība mēģina attīstīt ar reģionālās politikas palīdzību, tomēr retos gadījumos ir efektīva, jo pārsvarā balstās uz subsīdijām vai piedāvājot dažādus atvieglojumus uzņēmējdarbībai noteiktajā reģionā. Tomēr reģionālā politika varētu būt efektīvāka, ja balstītos uz klastera veidošanas principu. Faktori, kas piesaista klasterus, ir universitāšu, pētniecības laboratoriju, specializētas infrastruktūras vai izglītotu speciālistu veida, kas noteikti ir daudz efektīvāk nekā subsīdiju piešķiršana. Laba reģionālā politika identificē pamatnozares stiprās puses un uz tā pamata veido paplašinātu ģeogrāfiski koncentrētu klasteri.
• Jāsecina, ka reģionālā konkurētspēja bieži uzskatāma par galveno rādītāju veiksmīgas vai neveiksmīgas valsts politikas realizēšanā. Konkurētspēja ir stratēģisks elements, kas piesaista investīcijas. To ietekmē sociālie, tehniskie, finanšu un organizatoriski faktori, kā arī tradicionālie ekonomiskie rādītāji. Konkurētspēja ir reģiona spēja radīt un atbalstīt konkurences vidi savā teritorijā. Savukārt, reģiona konkurētspējas līmeņa un citu faktoru ietekme ekonomiskie subjekti, kuri funkcionē reģionā, sasniedz noteikto konkurētspējas pakāpi. Reģiona un to valsts konkurētspējas ir atkarīgas no attīstības līmeņa.
• Secināms, ka reģiona konkurētspēju determinējošie faktori ekonomikas globalizācijas apstākļos ir atkarīgi no šī reģiona attīstības stadijas – jo zemāka ir reģiona attīstības stadija, jo vairāk tā konkurētspēja ir atkarīga no ražošanas faktoru apjoma, bet augstākās ekonomikas attīstības stadijās noteicošā loma ir inovācijām.
…
