Reģionālās ekonomikas attīstība

No daudzajiem uzdevumiem, kas tagad Latvijāi risināmi, reģionālā attīstība ir viens no vismazāk pētītajiem un arī vismazāk izprastajiem. Nevienlīdzība starp pilsētām un laukiem, starp dažādiem reģioniem un starp viena reģiona dažādiem pagastiem raksturīga ne tikai Latvijai vien; šāda nevienlīdzība ir arī visās pārējās valstīs.
Uzdevums rakstot šo darbu ir apskatīti Latvijas reģionālās attīstības pamatprincipus, veikt īsu Latvijas reģionu kopējo raksturojumu ar mērķi izstrādāt priekšlikumus Latvijas reģionālajai attīstībai.
Latvijas reģionus visbiežāk definē administratīvi teritoriālajā aspektā. Taču par reģionu var arī uzskatīt noteiktu valsts daļu, kuru vieno kopīgas problēmas vai īpatnības. Analizējot reģionālo attīstību, nepieciešams aplukot dažādos Latvijas sastāvdaļu definēšanas kritērijus.
Latvijas reģionus var definēt pēc daudziem kritērijiem: ekonomiskā un sociālā struktūra; dabas vide; urbanizētība; demogrāfiskās īpatnības; ģeogrāfiskais stāvoklis; nacionālās intereses u.c.
Latvija administratīvi tiek dalīta 33 reģionālā līmeņa vietējās pašvaldībās: 26 rajoni un 7 republikas nozīmes pilsētas, kas paralēli vietējo pašvaldību funkcijām veic arī rajonu pašvaldību funkcijas. Latvija iedalās piecos statistikas (NUTS III) reģionos.
Īpaša nozīme Latvijas reģionālajā struktūrā ir kultūrvesturiskajiem novadiem jeb zemēm: Kurzemei, Vidzemei, Zemgalei un Latgalei. Iekams 1918. gadā izveidojās neatkarīga Latvijas valsts, par šiem novadiem daudzus gadsimtus valdīja dažādas citu zemju varas. Tomēr to kultūras un etnogrāfiskās un arī valodiskās īpatnības vairāk vai mazāk saglabājušās līdz mūsu dienām.…