Reģionālā drošības politika. Baltijas valstu ceturtā "republika" - Kaļiņingrada

Prūsijas - kā tagadējās Kaļiņingradas vārdā nosauktais Krievijas Federācijai piederīgais valsts teritoriālais apgabals, savā vēsturiskajā pastāvēšanas laikmetā raksturojas ar ārkārtīgi smagu ģeopolitisko situāciju mantojumu. Pārskatāmajā Baltijas reģiona starpvalstu attiecību jomā, apgabala teritorija atrodas nemitīgu politisko notikumu krustugunīs. Īpašu starpvalstu attiecību notikumu klāstu starptautiskās sistēmas arēnā ienesot arī šodien.
Prūsijas - Kaļiņingradas teritoriālās piederības veidojums tika noteikts pēc otrā pasaules kara, kad uzvarējušo valstu starpā jau 1945. gadā, sarunās Potsdamas miera konferencē (sabiedrotie) ASV, Anglijas un Krievijas valstu vadītāji vienojās par Prūsijas sadalīšanas kārtību, starp Poliju un Krieviju.
II pasaules kara beigās Krievijas karaspēks ieņēma sagrauto Kēnigsbergas pilsētu 1945.g. 9. aprīlī. Jakas un Potsdamas konferencēs sabiedroto pārstāvji A. Prūsiju nodeva tiešai PSRS okupācijai. Līdz ar R. Prūsijas apgabala nodošanu Polijai Vācija zaudēja zemes robežu ar tās kādreizējo valsts sastāvdaļu. Prūsijas kara vēstures liktenī, tā nebija pirmā reize. Šādu - kādas zemes daļas anklāva situāciju Prūsija piedzīvoja arī pēc Prūšu-franču kara 1807.g., kur Tilzītes miera līguma iespaidā, tā nonāk teritoriālā izolācijā, jo R.Prūsija pieder zviedriem, tad poļiem.…