Nopelniem bagātā kultūras darbiniece Regīna Ezera (īstajā vārdā R. Kindzule) dzimusi Rīgā, galdnieka ģimenē 1930. gadā. Pēc pamatskolas beigšanas viņu kopā ar vecākiem okupanti 1944. gadā aizved uz darbu nometni Vācijā. 1945. gada rudenī Ezera atgriežas Rīgā un sāk mācīties vidusskolā, pēc tam studē žurnālistiku.
Pēc studijām Ezera strādā „Bērnības” un „Pioniera” redakcijā, agri pievēršas profesionālam darbam un 1961. gadā klust rakstnieku savienības biedre.
1955. gadā „Bērnībā” iespiests Ezeras pirmais stāsts. 1961. gadā izdots viņas pirmais stāstu krājums „Un ceļš vēl kūp” un pirmais romāns „Zem pavasara debesim”. Te jau iezīmējas Ezerai būtiskā lauku vide.
Romāns „Viņas bija trīs” (1963) parāda, kā privātīpašnieciskā morāle kapitulē jaunu, komunistisku uzskatu ietekmē. Tas ir triju paaudžu lauku sieviešu likteņstāsts.
Ezera sarakstījusi vairākus garos stāstus. Tajos ir sulīgi veidoti teli, spraigs sižets, jaunas formas meklējumi.
Garā stāsta „Dzilnas sila balāde” (1968) raksturs ietverts šā darba virsrakstā. Trīs jaunu cilvēku iekšējo monologu virkne atsedz dramatisko vācu okupācijas laiku, kad svaru kausos tiek likti godīgums un zemiskums, varonība un gļēvulība. Par šo grāmatu rakstniecei piešķirta E. Veidenbauma kolhoza literārā prēmija.…
