Mana vēlēšanās dziļāk izprast to laiku, kurā dzīvoja Mārtiņš Luters, kā arī tos priekšnoteikumus, kuri bija labvēlīgi reformācijas uzsākšanai, noteica tēmas izvēli. Centos iegūt informāciju no dažādiem avotiem, kas būtu pietiekami plaši, kas neuzliktu informācijai vienpusības (piemēram, luterisma) zīmogu. Tāpēc izmantoju arī Romas katoļu baznīcas teologu darbus un vispārējus vēstures avotus.
Hanss Kings (Hans Küng) – viens no XX gadsimta ievērojamiem teologiem nosauc sekojošus iemeslus, kas sagatavoja jaunu vispasaules vēstures paradigmu maiņu:
1.pāvesta pasaules kundzības sabrukums, kristīgās baznīcas sašķelšanās Austrumu un Rietumu baznīcās, divu vai triju pāvestu vienlaicīga valdīšana Aviņonā, Romā un Pizā, nacionālu valstu veidošanās Francijā, Anglijā un Spānijā;
2.nesekmīgi mēģinājumi reformēt baznīcu no tās galvas līdz vienkāršiem klerikāļiem Konstances, Bāzeles, Florences un Laterāna koncilos;
3.naturālās saimniecības nomaiņa ar naudas sistēmu, grāmatspiešanas izgudrošana, tieksmes pēc izglītības ļoti plašā izplatīšanās un nepieciešamība pēc Bībeles izdevumiem;
4.kūrijas absolūtais centrālisms, tās netikumība, izšķērdīgā finanšu politika un nepiekāpība reformu jautājumos, beidzot, indulģenču tirgošana ar mērķi iegūt līdzekļus Sv. Pētera katedrāles celtniecībai Romā, ko Vācijā uztvēra kā valsts ekspluatācijas no Romas kūrijas puses apoteozi.
Romas sistēmas kundzība izraisīja virkni problēmu Alpu ziemeļu pusē, dažas pat ļoti asas:
1.baznīcas kārtības atpalicība: aizliegums iekasēt nodokli, baznīcai dotā vadības pilnā brīvība un tiesu darbu izpilde, izglītības klerikālais monopols, ubagotāju skubināšana uz naudas izvilināšanu, pārāk lielais baznīcas svētku skaits;
2.kanonisko tiesību pārsvars baznīcā un teoloģijā;
3.universitāšu zinātņu pašapziņas pieaugums, kas vērsās ar kritiku pret baznīcu;
4.bagāto bīskapu un klosteru neizmērojamā sekularizācija, celibāta izraisīto netikumu izplatīšanās, nabadzīgu un neizglītotu garīgo darbinieku lielais skaits;
5.radikāli noskaņotu baznīcas kritiķu (Viklifs, Huss, Marsils, Okams un humānisti) darbība;
6.tautas neizmērojamā māņticība, reliģiskā nervozitāte, kas reizēm izpaudās fantastiski apokaliptiskās formās, pārsmalcinātā liturģija un ar likumiem samezglota tautas dievbijība, naids pret dīkiem mūkiem un garīdzniekiem, pilsētas iedzīvotāju izglītotā slāņa nabadzība un Vācijas apspiesto zemnieku izmisums.…
