Renesanses kultūras attīstība Vācijā aizsākās daudz vēlāk nekā Itālijā un pat Nīderlandē. Kad 15. gadsimtā Itālijā bija vērojams renesanses mākslas uzplaukums, Vācijas mākslā joprojām valdīja gotikas stils un reliģiskās viduslaiku tradīcijas. Tikai 15. gadsimta 30. gados Vācijas mākslā ļoti lēnām modās interese par reālistisku īstenības atveidojumu.
15. gadsimta 30. - 40. gados Johans Gūtenbergs Vācijā izgudroja grāmatu iespiešanas tehniku, kas ļāva izplatīt lielākā skaitā gan literatūras sacerējumus, gan zinātniskus traktātus. Līdz ar grāmatu iespiešanu Vācijā strauji attīstījās iepriekšējā gadsimtā Nīderlandē radusies dobspieduma tehnika - gravīra, kas radīja iespēju grāmatām paredzētos zīmējumus pavairot daudzos eksemplāros. Izplatīti kļuva divi gravīras veidi: ksilogrāfija (kokgriezums, vēlāk arī kokgrebums) un vara grebums. Sākotnēji ar gravīru nodarbojās galvenokārt juvelieri vai koktēlnieki, bet 15. gadsimta otrajā pusē ar to sāka aizrauties arī gleznotāji, piemēram, Martīns Šongauers. Šongauers bija viens no pirmajiem Vācijas meistariem, kura daiļrade jau saistāma ar renesanses reālistiskās mākslas tradīcijām. Savos vara grebumos mākslinieks atveidoja cilvēka ķermeņa formas, pārdzīvojumus un jūtas ar tādu izteiksmību, kāda līdz tam bija vērojama vienīgi glezniecībā.
15. gadsimta beigās - 16. gadsimta sākumā Rietumeiropā sākās reformācijas kustība, kas vērsās pret feodālismu un tā galveno atbalstītāju - Katoļu baznīcu. Īpaši spēcīgi reformācijas kustība izvērsās Vācijā, izraisot pat lielo zemnieku karu (1525-1526). Reformācijas kustības pamatā bija 15. - 16. gadsimta humānistu paustās idejas, kas strauji izplatījās pa visu Eiropu, veicinot arī literatūras un mākslas uzplaukumu. Tādējādi arī vācu mākslinieki sāka apgūt Itālijas meistaru sasniegumus ainavas un portreta žanrā, kā arī perspektīvas risinājumā (perspektīva - plaknē tēloto objektu šķietamās lielumu, kontūru un krāsu izmaiņas atbilstoši attālumam no skatītījuma punkta).
Reizē ar reformācijas kustību un humānisma ideju izplatīšanos Vācijas tēlotājā mākslā aizsākās renesanses tradīciju veidošana, ko gan nevar teikt par arhitektūru, kur renesanses formu izplatība norisa ļoti gausi.
16. gadsimtā Vācijas tēlotājā mākslā turpināja attīstīties galvenokārt glezniecība un grafika (tēlotājas mākslas veids, kas aptver zīmējumu un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus - estampus). Šajās nozarēs darbojās virkne izcilu vācu meistaru: A. Dīrers, M. Grīnevalds, L. Krānahs Vecākais, H. Holbeins Jaunākais (H. Holbeins Jaunākais 1526. gadā devās uz Angliju, kur pēc desmit gadiem kļuva par Anglijas karaļa Henrija VIII galma mākslinieku. Tādēļ bieži mākslas vēsturē Holbeina Jaunākā daiļradi aplūko Anglijas renesanses kontekstā).…
