Reformācija - kontrreformācija

Galvenie trīs reformācijas cēloņi bija: reliģiskais un politiskais. Visiem zināmais reliģiskais cēlonis bija Romas baznīcas pārlieku lielā ietekme uz visām cilvēku dzīves sfērām. Reformācijas aizsācējs bija Mārtiņš Luters, kurš sākotnēji bija katoliski noskaņots cilvēks, pat pameta savas studijas, lai būtu tuvāk dievam un ziedotos sev tuvās ticības vardā, bet pārlieku daudzinātā un popularizētā katoļu ticība viņam sāka šķist nepamatota. Tā kā visvairāk viņam nepatika Romas katoļu baznīcas ieviestā indulgenču sistēma, jo mūks sāka uzskatīt, ka dievs nevarētu likt cilvēkam ievērot, to, ko viņš tāpat neievēros, bet pēcāk izpirkt savus grēkus ar indulgenču un baznīcas starpneicību, tad arī viņš sāka vērsties pret, viņaprāt, pastāvošiem meliem, ar kuriem tiek muļķoti cilvēki. Viņš aizgāja no baznīcas un sāka pasniegt lekcijas universitātē. Pēc kartējā korupcijas skandāla, kas bija saistīts ar katoļu baznīcu, radās Lutera, nu jau tik slavenās 95 tēzes, kuras sākotnēji tika uzrakstītas latīņu valodā un bija domātas tikai viņa studentiem, bet kāds autors tās uzgāja un iztulkoja vienkāršai tautai saprotamā valodā. …