Kā personu, kam interesē valstī notiekošais un nav vienaldzīgi politiskie procesi, mani ir ietekmējusi 8. Saeimas vēlēšanas tuvošanās. Un nevis tāpēc, ka es jau sāku domāt un analizēt, kuru politisko spēku atbalstīt, bet gan citas ļoti zīmīgas tendences dēļ. Tas ir, dažu politisko partiju lielā aktivitāte un vēlme vākt parakstus tautas nobalsošanas ierosināšanai.
Protams, ka man (tāpat kā ļoti daudziem cilvēkiem) ir skaidrs un saprotams, ka šī lielā partiju interese par referendumiem ir nevis tāpēc, lai aizstāvētu sabiedrības intereses vai domātu par pilsoņu nākotni, bet gan tā ir cīņa par varu, pareizāk izsakoties, priekšvēlēšanu kampaņas cīņa, kas, manuprāt, ir lēts reklāmas triks.
Referendums ir viens no demokrātijas pamatprincipiem, tāpēc tas nav nekas negatīvs, ja man kā balsstiesīgam pilsonim tiek sniegta iespēja, izmantot savas tiesības un piedalīties tieši valsts pārvaldē. Bet man kā parastam pilsonim arī nepatīk, ka ar mani sāk manipulēt. Tāpēc mani uztrauc tendence, ka tautas nobalsošana tiek izmantota kā politiskas propagandas līdzeklis. Tāpēc arī šajā darbā vēlos saskatīt un izpētīt referenduma pozitīvās un negatīvās īpašības, balstoties uz Latvijas pieredzi. Centīšos savienot šos jautājumus gan teorētiskā plāksnē, gan praktiskā.
Šāda tēmas izvēle ir tieši saistīta ar dažu politisko partiju paziņojumiem par ieceri tuvākajā laikā uzsākt parakstu vākšanu par tautas balsošanas ierosināšanu, līdz ar to man radās vēlme sīkāk izzināt procedūru, kā notiek referendums un kā līdz tam nonāk. …