Par cik darba autorei ļoti tuvs ir kino, jo tas, viņasprāt, nenoliedzami ir visefektīvākais ierocis, kā pietuvoties cilvēka sirdij un dvēselei, lai saniegtu darba mērķi, viņa izvēlējās konkrētu ekranizējumu, kas balstīts uz Viljama Šekspīra lugu “Romeo un Džuljeta”, proti – Baza Lurmana filmu “Romeo+Džuljeta”. Pirms tam tiks izkonspektēta un izanalizēta arī pati Šekspīra luga. Šekspīra gadījumu analizē lielāka uzmanība tiks pievērsta dialogiem, bet Lurmana gadījumā tiks pievērsta uzmanība dažādiem kinoelementiem, darbībām, mūzikai un tamlīdzīgi. Tiks novērtēts tas, cik ļoti filma līdzinās vai nelīdzinās Šekspīra lugai un kuram no darbiem ir lielāka efektivitāte.
2.1. Viljama Šekspīra luga “Romeo un Džuljeta”
Bez šaubām viens no populārākajiem un pazīstamākajiem Viljama Šekspīra darbiem ir sirdi plosošā traģēdija “Romeo un Džuljeta”. Precīzs sacerēšanas laiks šim darbam gan nav zināms, tāpēc nāksies iztikt ar 16.gadsimta laika posmu.
Šekspīrs šīs lugas pamatam visticamāk ir ņēmis kāda itālieša noveli, kas bija ļoti pazīstama jau Senaja Grieķijā un Tuvajos austrumos. “Izrādās, ka šāds stāsts ir sastopams jau grieķu rakstnieka Ksenofonta no Efesas ro¬mānā, kas iznācis pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Šo romānu 1476. gadā itāliski atstāstīja Masučo dei Gardati. Viņa noveli pārstrādāja Luigi da Porto.” Ne velti, ir bieži dzirdēts, ka Šekspīrs nemaz nav šīs lugas autors un tamlīdzīgi, bet pētot dažādus internetā pieejamos resursus, darba autore secina, ka tomēr Šekspīrs ir rakstījis šo lugu, vienkārši par pamatu ņēmis kādus citus darbus, iedvesmojies tēmā, tāpēc citi tur saskata pārmērīgu līdzību un Šekspīru reizem dēvē par zagli, kas nudien ir absurdi.…
