Linda visvairāk ir pievērsusies tādām jaunrades jomām, kā gleznošana, tēlniecība un mēbeļu projektēšana, skolā, protams, viņa apgūst vēl daudz un dažādus priekšmetus, kas prasa radošu pieeju, bet šie trīs ir galvenie, kas viņai visvairāk padodas un interesē. Nenoliedzami viņai ir vēl daudz aizraušanos arī ārpus skolas, bet Lindai ir ļoti daudz darba pie skolas projektiem, tāpēc viņa ir izvēlējusies tikai dažas no savām interesēm, ko pilnveidot un attīstīt. Un tā kā daudzas šīs lietas jau ir apgūtas agrā bērnībā, tad ir daudz vieglāk sevi attīstīt šajā jomā tālāk, nekā sākt kaut ko jaunu. Protams, Linda saka: „Vēl visa dzīve priekšā un, kad pabeigšu šo skolu, varēšu uzsākt arī ko citu, ja vēlēšos un būs pietiekoši daudz laika”. [1.; 1.]
Kaut arī Lindas māte nevēlas, lai gleznošana būtu meitas galvenā nodarbošanās dzīvē, viņa nevēlas arī liegt bērnam attīstīt spējas, kas jau no mazām dienām meitenei ir dotas, tāpēc jau no mazotnes, sūta viņu mācīties pie Alda Donenberga, kurš ir beidzis mākslas akadēmiju kā gleznotājs. Gleznotājs pēc akadēmijas pabeigšanas mājās pie sevis praksē ņem bērnus ar īpašām dotībām. Linda pie viņa mācās no astoņu gadu vecuma līdz sešpadsmit gadu vecumam. Kopā astoņus gadus. …