SECINĀJUMI
Es apbrīnoju Indriķi, tāpēc, ka viņš bija akls, bet tik un tā spēja darīt daudzas lietas, piemēram, viņš bija kurpnieks, drēbnieks. Viņš bija talsntīgs cilvēks, bet es uzskatu, ka viņš savu talantu neizmantoja pilnībā. Es tā uzskatu tāpēc, ka viņa darbos manāma liela līdzība ar Vecā Stendera darbiem, kā arī viņš pat ir izmantojis savām dziesmām viņa radītās melodijas. Mani sevišķi uzrunāja tas, ka Indriķis, par spīti viņa fiziskajām nepilnībām, proti, aklumam, spēja priecāties un interpretēt pasauli pēc tā, kādu viņš to saskata ar smaržu, tausti un sirdi. Manuprāt, lielākā daļa cilvēku neaizdomājas par to, cik viņi patiesībā ir laimīgi tādēļ, ka viņi spēj redzēt, dzirdēt un just. Mūsdienās cilvēki ir tik trauksmaini, reizēm sajūta ir tāda, ka viņi paši nezinātu kurp skrien. Izpētot tuvāk Indriķi es aizdomājos par to, kas būtu, ja es būtu viņa vietā. Vai arī es spētu sadzīvot ar tumsu savās acīs visu atlikušo mūžu, kā arī paar to, kā būtu dzīvot, ja tev visu laiku ir dota iespēja iepazīt pasauli, bet tad pēkšņi tev atņem redzi kā mazam bērnam konfekti. Tajos laikos tas bija vēl grūtāk. Papētot sīkāk uzzināju to, ka šos cilvēkus dēvēja par nepilnīgiem, viņus izstūma no sabiedrības, izsmēja un tml. Tas ir briesmīgi. Šajā ziņā mūsdienīgā pasaule ir gājusi uz priekšu. Jo cilvēki , maniprāt sāk apzināties to, ka dzīve nesastāv tikai no naudas un ka tu nevarēsi nopirkt redzi vai, piemēram, jūtas veikalā kā lietu. Jā, protams, eksistē plastiskās operācijas, bet reizēm slimības vai negadījuma sekas var būt neatgriezeniskas. Un ko tad iesākt ar milzīgo naudas čupu, kuru esi centies alkatīgi iegūt, ejot pāri visam, nešķirojot ne draugus, ne pazīstamus cilvēkus vai pat vienkārši garāmgājēju. Tu paliec viens pats. Bet tikai tad, kad viss jau ir noticis sāc apzināties savas kļūdas vai izdarīto. Gudri un līdzjūtīgi cilvēki iespējams būs ar tevi, bet lepnie, tie, kuri uzskatīs, ka tavu darīto nespēj piedot tevi atstās. Dods devējam atdodas, gan labais, gan sliktais kādreiz nāk atpakaļ. Šī ir ļoti sena gudrība, tikai kādēļ cilvēki to tik bieži aizmirst vai arī negrib atcerēties? Ar to es gribēju pateik, ka Indriķis bija gan talantīgs, gan arī ļoti spēcīgs cilvēks tieši garīgajā ziņā. Mūsdienās daudzi cilvēki palīdz invalīdiem, citi ir vienkārši vienaldzīgi, bet es vēl (paldies Dievam) neesmu satikusi nevienu, kurš izstumtu vai smietos par tādu cilvēku. Manuprāt, tas ir tādēļ, ka cilvēki sāk pievērsties garīgām lietām, tam, ka nav jāskata vīru pēc cepures, jāielūkojas dvēselē.
…
