Runājot par galda ēšanas un dzeršanas etiķeti, tur viennozīmīgi franči ir priekšā latviešiem. Franči jau izseni pazīstami kā izsmalcināti ēdienu un vīnu baudītāji, kuru kultūras tradīcijas ir gadsimtiem senas, tāpēc tā tiek dēvēta par gardēžu zemi. Franču virtuve ir viņu nacionālais lepnums un pietiekami nenovērtējot to, var tikt sabojātas pat labākās attiecības. Daudzveidīgo Francijas virtuvi var īsti izjust un iepazīt, vienīgi gadiem ilgi dzīvojot šajā valstī un ceļojot pa to. Un arī tad, iespējams, iespaidi būs visai atšķirīgi, jo viens pamanīs, piemēram, milzīgo vīnu bagātību, bet otrs saskatīs un izbaudīs konjaku paleti; kāds jūsmos par reibinošo rozmarīna aromātu, bet vēl kāds cits nespēs aizmirst plašo sinepju klāstu. Francijas ēšanas kultūra ir devusi ievērojamu ieguldījumu visā pasaules maltīšu un dzērienu baudīšanas kultūrā, kā arī to ietekmējusi, tāpēc vien Francijas ēdienu un dzērienu baudīšanas māksla ir ievērības vērta. Galvenās ēdienreizes Brokastīs (le petit dejeuner) parasti tiek pasniegta tasīte vai divas stipras kafijas (melna – noir, un express vai café au lait ir izplatītas), bagetes ar sviestu, sieru vai konserviem. Lielās brokastis nav iecienītas, un cilvēki lielās pilsētās parasti rīta maltīti ietur steigā, sēžot vai stāvot kafejnīcās vai kafijas stendos. Brokastīs var pasniegt arī graudaugu pārslas un jogurtu. Latvijā brokastis ir daudz sātīgākas un iecienītākie ēdieni ir olas (vārītas, ceptas vai citādi pagatavotas), šķiņķis, desa, siers, pīrādziņi, pankūkas, sviestmaizītes, arī augļi, ogas, dārzeņi; dzērieni – kafija, tēja, sula. …