Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
12,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:231573
 
Vērtējums:
Publicēts: 04.12.2018.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2011. - 2015. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Metālu pamatīpašības    5
2.  Materiālu cietība    6
2.1.  Brineļa metode    6
2.2.  Rokvela metode    7
2.3.  Vikersa metode    8
2.4.  Mikrocietības pārbaude    9
3.  Metālu kristāliskā uzbūve    9
3.1.  Amorfas vielas    10
3.2.  Kristāliskas vielas    10
3.3.  Kristāliskais režģis    11
3.4.  Kristologrāfiskie indeksi    16
3.4.1.  Virziena indeksi    17
3.4.2.  Anizotropija    17
4.  Saišu veidi kristālos    18
4.1.  Jonu saite    18
4.2.  Atomu jeb kovalentā saite    18
4.3.  Metāliskā saite    19
4.4.  Ūdeņraža saite    19
5.  Kristālu iedalījums pēc daļiņu mijiedarbības speka rakstura    20
5.1.  Molekulārie kristāli    20
5.2.  Kovalentie atomu kristāli    21
5.3.  Jonu kristāli    21
5.4.  Metālu kristāli    22
6.  Šķidrie kristāli    22
7.  Polimerfās pārvērtības    25
8.  Reālo kristālu uzbūve. Dislokācijas    27
8.1.  Punktveida defekti    27
8.2.  Lineārie defekti    29
8.3.  Virsmas defekti    32
9.  Spriegums un deformācija    33
9.1.  Sprieguma veidi    33
9.2.  Elastīgā deformācija    34
9.3.  Plastiskā deformācija    35
10.  Sakausējumi    36
10.1.  Mehāniskie maisījumi    37
10.2.  Cietie šķīdumi    37
10.3.  Ķīmiskie savienojumi    38
11.  Dzelzs un tā sakausējumi    40
11.1.  Dzelzs-oglekļa sakausējumu stāvokļa diagramma    40
11.2.  Dzelzs-oglekļa sakausējumu komponenti    41
11.2.1.  Dzelzs    41
11.2.2.  Ogleklis    42
11.3.  Fāzes    43
11.3.1.  Ferīts    43
11.3.2.  Cementīts    43
11.3.3.  Austenīts    44
11.3.4.  Perlīts    44
11.3.5.  Ledeburīts    44
11.3.6.  Grafīts    44
12.  Metāli uz dzelzs bāzes    45
12.1.  Tēraudi    45
12.1.1.  Oglekļa konstrukciju tēraudi    46
12.1.2.  Leģētie konstrukciju tēraudi    47
12.1.3.  Instrumentu tēraudi    48
12.1.4.  Piemaisījumu ietekme uz tēraudu īpašībām    48
12.2.  Čuguns (ķets)    50
12.1.1.  Baltais čuguns    50
12.1.2.  Pelēkais čuguns    51
13.  Materiālu termiskā apstrāde    52
13.1.  Atkvēlināšana    53
13.2.  Rūdīšana    53
13.3.  Vecināšana un atlaidināšana    54
13.4.  Pārvērtības tēraudos mainot temperatūru    54
14.  Krāsainie metāli un to sakausējumi    56
14.1.  Varš un tā sakausējumi    56
14.1.1.  Misiņi    57
14.1.2.  Bronzas    57
14.2.  Alumīnijs un tā sakausējumi    58
14.3.  Magnijs un tā sakausējumi    59
14.4.  Titāns un tā sakausējumi    59
15.  Plastmasas    60
16.  Kompozītu materiāli    61
16.1.  Šķiedrveida kompozīti    62
16.2.  Dispersi nostiprinātie materiāli    62
17.  Elektriskā strāva metālos    62
17.1.  Metālu elektrovadītspējas īpašības    64
17.2.  Supravadītspēja    65
17.3.  Dielektriķi    66
17.4.  Vadītāji    66
18.  Pusvadītāji    67
18.1.  Pamatpusvadītāji    69
18.2.  Piejaukuma pusvadītāji    70
19.  Procesi p-n pārejā    71
19.1.  Ārējā elektriskā lauka ietekme uz p-n pāreju    73
20.  Nanomateriāli    74
21.  Gumijas un koka materiāli    75
22.  Palīgmateriāli    76
  Izmantotā literatūra    77
Darba fragmentsAizvērt

21. Gumijas un koka materiāli
Gumija ir svarīgs konstrukciju materiāls tehnisko izstrādājumu ražošanā. Mašīnbūvē gumijas izstrādājumus izmanto kustīgām ierīcēm (riepām, siksnām, transportiera lentēm), šķidruma, gāzu transporta maģistrālēm (spiediencaurulēm, sūcējcaurulēm, savienotājcaurulēm), balstiem, buferiem, izolācijai, blīvēm (blivslēgumi, uzmavas, gredzeni, starplikas) u.c.
Gumijas svarīgākās īpašības ir augstā elastība (pagarinājums stiepē līdz 700.....800%), laba vibrāciju izturība (slāpē svārstības), paaugstināta ķīmiskā izturība pret skābju un sārmu iedarbību, pietiekama mehāniskā stiprība. Šīs īpašības iegūst vulkanizējot gumijas maisījumu (jēlgumiju).
Koksnes plašā izmantošana saistīta ar tās samērā nelielo izmaksu, mehāniskām, fizikālām un ķīmiskām īpašībām, kas ir pietiekamas daudzām detaļām. Koksnei ir samērā augsta stiprība, elastība, mazs tilpumsvars, tā ir noturīga pret organiskām skābēm, tās sāļiem, spirtiem, daudzām augu un minerālām eļļām. Bez tam koksnes dažas tehnoloģiskās īpašības nodrošina izstrādājumu iegūšanu. Koksni ir viegli apstrādāt ar visu veidu riezējinstrumentiem, tā ir labi liecama (sevišķi sakarsētā stāvoklī), pietiekami stipri notur uzklātās lakas un krāsas. Pie koksnes trūkumiem pieskaitāms tās anizotropiskums (šķiedrainās uzbūves dēļ), higroskopiskums, strauja īpašību pasliktināšanās temperatūrās virs 120....130oC. (4)

22. Palīgmateriāli
Pie palīgmateriāliem pieder līmes, smērvielas, krāsas un lakas. Viendabīgu un dažādu materiālu detaļu savienošanu ar līmēm plaši lieto rūpniecībā un celtniecībā. Savienošanai paredzētās virsmas pārklāj ar līmi un blīvi piespiež citu citai. Līmes sacietēšana notiek šķīdinātājam iztvaikojot vai arī ķīmiskas reakcijas rezultātā (ar karsēšanu vai bez tās). Līmes ir dabisku vai mākslīgu augstmolekulāru vielu šķīdumi. Var būt augu, dzīvnieku vai sintētiskās līmes.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −9,77 €
Materiālu komplekts Nr. 1368926
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties