-
Referāts fizikālajā materiālzinātnē
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Metālu pamatīpašības | 5 |
2. | Materiālu cietība | 6 |
2.1. | Brineļa metode | 6 |
2.2. | Rokvela metode | 7 |
2.3. | Vikersa metode | 8 |
2.4. | Mikrocietības pārbaude | 9 |
3. | Metālu kristāliskā uzbūve | 9 |
3.1. | Amorfas vielas | 10 |
3.2. | Kristāliskas vielas | 10 |
3.3. | Kristāliskais režģis | 11 |
3.4. | Kristologrāfiskie indeksi | 16 |
3.4.1. | Virziena indeksi | 17 |
3.4.2. | Anizotropija | 17 |
4. | Saišu veidi kristālos | 18 |
4.1. | Jonu saite | 18 |
4.2. | Atomu jeb kovalentā saite | 18 |
4.3. | Metāliskā saite | 19 |
4.4. | Ūdeņraža saite | 19 |
5. | Kristālu iedalījums pēc daļiņu mijiedarbības speka rakstura | 20 |
5.1. | Molekulārie kristāli | 20 |
5.2. | Kovalentie atomu kristāli | 21 |
5.3. | Jonu kristāli | 21 |
5.4. | Metālu kristāli | 22 |
6. | Šķidrie kristāli | 22 |
7. | Polimerfās pārvērtības | 25 |
8. | Reālo kristālu uzbūve. Dislokācijas | 27 |
8.1. | Punktveida defekti | 27 |
8.2. | Lineārie defekti | 29 |
8.3. | Virsmas defekti | 32 |
9. | Spriegums un deformācija | 33 |
9.1. | Sprieguma veidi | 33 |
9.2. | Elastīgā deformācija | 34 |
9.3. | Plastiskā deformācija | 35 |
10. | Sakausējumi | 36 |
10.1. | Mehāniskie maisījumi | 37 |
10.2. | Cietie šķīdumi | 37 |
10.3. | Ķīmiskie savienojumi | 38 |
11. | Dzelzs un tā sakausējumi | 40 |
11.1. | Dzelzs-oglekļa sakausējumu stāvokļa diagramma | 40 |
11.2. | Dzelzs-oglekļa sakausējumu komponenti | 41 |
11.2.1. | Dzelzs | 41 |
11.2.2. | Ogleklis | 42 |
11.3. | Fāzes | 43 |
11.3.1. | Ferīts | 43 |
11.3.2. | Cementīts | 43 |
11.3.3. | Austenīts | 44 |
11.3.4. | Perlīts | 44 |
11.3.5. | Ledeburīts | 44 |
11.3.6. | Grafīts | 44 |
12. | Metāli uz dzelzs bāzes | 45 |
12.1. | Tēraudi | 45 |
12.1.1. | Oglekļa konstrukciju tēraudi | 46 |
12.1.2. | Leģētie konstrukciju tēraudi | 47 |
12.1.3. | Instrumentu tēraudi | 48 |
12.1.4. | Piemaisījumu ietekme uz tēraudu īpašībām | 48 |
12.2. | Čuguns (ķets) | 50 |
12.1.1. | Baltais čuguns | 50 |
12.1.2. | Pelēkais čuguns | 51 |
13. | Materiālu termiskā apstrāde | 52 |
13.1. | Atkvēlināšana | 53 |
13.2. | Rūdīšana | 53 |
13.3. | Vecināšana un atlaidināšana | 54 |
13.4. | Pārvērtības tēraudos mainot temperatūru | 54 |
14. | Krāsainie metāli un to sakausējumi | 56 |
14.1. | Varš un tā sakausējumi | 56 |
14.1.1. | Misiņi | 57 |
14.1.2. | Bronzas | 57 |
14.2. | Alumīnijs un tā sakausējumi | 58 |
14.3. | Magnijs un tā sakausējumi | 59 |
14.4. | Titāns un tā sakausējumi | 59 |
15. | Plastmasas | 60 |
16. | Kompozītu materiāli | 61 |
16.1. | Šķiedrveida kompozīti | 62 |
16.2. | Dispersi nostiprinātie materiāli | 62 |
17. | Elektriskā strāva metālos | 62 |
17.1. | Metālu elektrovadītspējas īpašības | 64 |
17.2. | Supravadītspēja | 65 |
17.3. | Dielektriķi | 66 |
17.4. | Vadītāji | 66 |
18. | Pusvadītāji | 67 |
18.1. | Pamatpusvadītāji | 69 |
18.2. | Piejaukuma pusvadītāji | 70 |
19. | Procesi p-n pārejā | 71 |
19.1. | Ārējā elektriskā lauka ietekme uz p-n pāreju | 73 |
20. | Nanomateriāli | 74 |
21. | Gumijas un koka materiāli | 75 |
22. | Palīgmateriāli | 76 |
Izmantotā literatūra | 77 |
21. Gumijas un koka materiāli
Gumija ir svarīgs konstrukciju materiāls tehnisko izstrādājumu ražošanā. Mašīnbūvē gumijas izstrādājumus izmanto kustīgām ierīcēm (riepām, siksnām, transportiera lentēm), šķidruma, gāzu transporta maģistrālēm (spiediencaurulēm, sūcējcaurulēm, savienotājcaurulēm), balstiem, buferiem, izolācijai, blīvēm (blivslēgumi, uzmavas, gredzeni, starplikas) u.c.
Gumijas svarīgākās īpašības ir augstā elastība (pagarinājums stiepē līdz 700.....800%), laba vibrāciju izturība (slāpē svārstības), paaugstināta ķīmiskā izturība pret skābju un sārmu iedarbību, pietiekama mehāniskā stiprība. Šīs īpašības iegūst vulkanizējot gumijas maisījumu (jēlgumiju).
Koksnes plašā izmantošana saistīta ar tās samērā nelielo izmaksu, mehāniskām, fizikālām un ķīmiskām īpašībām, kas ir pietiekamas daudzām detaļām. Koksnei ir samērā augsta stiprība, elastība, mazs tilpumsvars, tā ir noturīga pret organiskām skābēm, tās sāļiem, spirtiem, daudzām augu un minerālām eļļām. Bez tam koksnes dažas tehnoloģiskās īpašības nodrošina izstrādājumu iegūšanu. Koksni ir viegli apstrādāt ar visu veidu riezējinstrumentiem, tā ir labi liecama (sevišķi sakarsētā stāvoklī), pietiekami stipri notur uzklātās lakas un krāsas. Pie koksnes trūkumiem pieskaitāms tās anizotropiskums (šķiedrainās uzbūves dēļ), higroskopiskums, strauja īpašību pasliktināšanās temperatūrās virs 120....130oC. (4)
22. Palīgmateriāli
Pie palīgmateriāliem pieder līmes, smērvielas, krāsas un lakas. Viendabīgu un dažādu materiālu detaļu savienošanu ar līmēm plaši lieto rūpniecībā un celtniecībā. Savienošanai paredzētās virsmas pārklāj ar līmi un blīvi piespiež citu citai. Līmes sacietēšana notiek šķīdinātājam iztvaikojot vai arī ķīmiskas reakcijas rezultātā (ar karsēšanu vai bez tās). Līmes ir dabisku vai mākslīgu augstmolekulāru vielu šķīdumi. Var būt augu, dzīvnieku vai sintētiskās līmes.…
Pilnīgs un vispusīgs referāts materiālzinātnēs, kurš apraksta visas materiālzinātņu tēmas - materiālu pamatīpašības (cietību, uzbūvi, saišu veidus, daļiņu mijiedarbību, kristālu uzbūvi, virsmas defektus, sakausējumus), materiālu apstrādes paņēmienus, materiālu veidus (metāli, polimēri, kompozīti, pusvadītāji), procesus p-n pārejā, nanomateriālus utt.
Pdf formāts.
- Fizikālā materiālzinība
- Kvantu optikas attīstība
- Referāts fizikālajā materiālzinātnē
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Fizikālā materiālzinība
Referāts augstskolai26
Novērtēts! -
Kvantu optikas attīstība
Referāts augstskolai28
-
Optika
Referāts augstskolai10
-
Referāts būvniecībā
Referāts augstskolai14
Novērtēts! -
Koka siju pārsegums
Referāts augstskolai13