Referāts bioloģijā. Plēsēji

BARĪBA UN REPRODUKCIJA, SAZIŅA
Ikdienā pārsvarā pārtiek no gaļas. Tādi ir kaķi, airkāji uncaunveidīgie. Dažas sugas, kā jenoti un lāči ir visēdāji, bet lielā panda pamatā ir veģetāriete, lai gan pie iespējas barojas arī ar olām, zivīm un kukaiņiem. Daudzas sugas ir sociālas un medījot kooperējas, tādējādi plēsēji spēj nomedīt upurus, kas ir daudz lielāki par tiem. Tomēr daudzas sugas ir vientuļnieces un medī pa vienam. Vieni no neatlaidīgākajiem medniekiem ir koijoti, kas var izsekot nolūkotu upuri ilgāk kā 8 stundas
Plēsējiem ir raksturīgs viens mazuļu metiens gadā, bet dažām sugām tie ir vairāki. Lieliem dzīvniekiem kā lāčiemmazuļi dzimst reizi 2 - 3 gados. Grūsnības periods atkarībā no sugas ilgst 50 - 115 dienas. Dažām sugām kā lāčiem un caunveidīgajiem embrija attīstība tiek aizkavēta un grūsnība ir daudz garāka nekā patiesā embrija attīstība. Šāda pagarinātā grūsnība var ilgt 6 - 9 mēnešus. Mazuļu skaits parasti ir neliels, kas var būt 1 - 13. Mazuļi piedzimst nevarīgi, akli un nedzirdīgi. Lielākajai daļai sugu māte vai nu rūpējas viena pati vai pārī tā ir galvenā, ka rūpējas par mazuļiem.
…