Es lasīju Noras Ikstenas stāstu ‘’Elzas Kugas vecuma neprāts’’, par kuru rakstīju arī šo recenziju. Es domāju, ka šis darbs varētu vēstīt par mūsdienām, jo darba autore ir mūsdienu rakstniece. Par to liecina tas, ka Nora Ikstena ir dzimusi 1969. gadā Rīgā un savus darbus sākusi publicēt tikai 90. gadu vidū. Stāsta darbība nenotiek konkrētā vietā. Tās ir dažādas, jo darbība virzās uz priekšu, taču visas šīs darbības notiek Greničas ciemā. Stāts ir par kādu vientuļu sievieti, kura ir invalīde un ir spiesta pārvietoties ratiņu krēslā un viņas diezgan vienmuļo tagadni. Stāstu krāsaināku un interesantāku padara atmiņas, kurās Elza dalās ar mums.Ir grūti pateikt, kas pamudinājis N. Ikstenu rakstīt tieši šādu stāstu, jo galvenā varone ir gados veca sieviete. Domāju, ka visspilgtāk darbā atainoto vietu un laiku raksturo apkārtnes raksturojums, daži konkrēti vārdu savienojumi un nedaudz arī Elzas atmiņas.
Šajā stāstā notikumi, kuri virza darbību ir savā starpā saistīti un viens otru papildina. Es saskatīju vairākus galvenos notikumus, kuri virza darbību: Elzas novērojumi pilsētā, Saruna kafejnīcā ar itāļu pavāru, atmiņas par mīļoto, pusdienas un saruna dārzā ar Elišebu Frišu, atmiņas par bērnību un veļu laiku. Visspilgtākais notikums, pēc manām, domām ir brīdis, kad Elza sevi apskatot spogulī, redz laika atstātās pēdas un kā viņu ir pārvērtuši gadi. …