Protams, jāpiemin arī tas, ka praktiski visi personāži, kas pieminēti un aprakstīti šajā romāna ( gan Pētera māte, gan pusmāsa Sofija, gan draugs un padomdevējs Aleksaška, gan padomdevējs Francis Leforts, kā arī Pētera abas sievas – Jevdokija un Katrīna I, kas 1725.g. pēc Pētera nāves kļūst par Krievijas imperatori ) ar šādiem vārdiem un iesaukām eksistējuši arī reālajā dzīvē. Tolstojs precīzi attēloja arī Pētera biežās viesošanās Eiropā atstātās sekas, pēc kurām Pēteris vēlējās savu floti un armiju pārveidot atbilstoši Eiropas standartiem, kā arī atspoguļoja tās ietekmi uz Pētera reliģiskajiem uzskatiem, dēļ kā Pēterim aizvien vairāk pazeminājās interese par reliģiju un ticības jautājumiem. Ja runā par negatīvo romānā, pirmkārt, jāpiemin tas, ka, Alekseja Tolstoja negaidītās nāves dēļ, romāns nav pabeigts, kas visus romānā atainotos notikumus burtiski aprauj pusceļā, otrkārt, romānā var izjust Tolstoja pārlieku lielo labpatiku pret romāna galveno varoni Pēteri, kuru dēļ romānā tik ļoti netiek uzsvērts Pētera pusanalfabētisms un lēkmes, kuras izraisīja nopietnus krampjus, kreisās rokas kontroles zušanu un pat samaņas zudumus, kuru laikā Pēteris paveicis daudzas pazemojošās darbības.
Lasot Alekseja Tolstoja romānu, neskatoties uz tā apjomu, laiks pagāja nemanot. Romāns ieinteresēja ar savu notikumu gaitu, kas tika atspoguļota no dažādu cilvēku skatupunkta un piešķīra romānam īpašu iespēju apskatīt dažādus notikumus citādāk. Protams, nevar atzīt, ka viss romānā minētais atbilst patiesībai, tomēr galveno sižetisko līniju Tolstojs patiesi balstījis uz vēsturiskiem notikumiem. Patiesībā Pēteris Pirmais ir diezgan sarežģīti aprakstāma personība, un, neskatoties uz dažām iepriekš minētajām Tolstoja romānā pieļautajām kļūdām, viņš to ne tikai attēlojis precīzi, bet arī spējis to attēlot tā, ka lasītājs burtiski nokļūst tā laika pasaulē un iejūtas šo dažādo personību lomā.
…
