Kursa darba tēmu „Reālservitūtu funkcionēšana un būtība teorijā un praksē” izvēlējos tādēļ, ka 2007. gadā Latvijā tika novērots ļoti aktīvs nekustamo īpašumu tirgus, kas šobrīd, lai gan ir strauji krities, tomēr vēljoprojām pastāv un pašu iedzīvotāju pieprasījums pēc kvalitatīviem mājokļiem tirgū tomēr nav mazinājies arī šobrīd, taču ne vienmēr „nolūkotie” mājokļi ir pilnībā brīvi no dažādiem apgrūtinājumiem, un viens no tiem ir servitūts.
Mans mērķis bija izpētīt un izanalizēt reālservitūta jēdzienu, tā būtību, sīkāku klasifikāciju, kā arī apskatīt šo institūtu un tā aktualitāti no tiesu prakses viedokļa. Tādā veidā gūstot ne tikai plašākas teorētiskās zināšanas par šo jēdzienu, bet arī ieskatu tiesu praksē, kas ir būtisks ieguvums un papildinājums manām līdzšinējām zināšanām lietu tiesībās.
Izstrādājot savu darbu, kā galveno normatīvo aktu izmantoju Latvijas Republikas Civllikumu, kā arī citus normatīvos aktus, kas attiecas uz reālservitūtu jēdzienu, kā, piemēram, likumu „Par autoceļiem” u.c. , kā arī LR tiesu prakses apkopujumu,kas izriet no servitūtu tiesībām u.c. juridisko literatūru.
Darba nobeigumā secināju, cik patiesībā liela nozīme ir reālservitūtiem attiecība uz īpašumu un, cik ļoti tā pastāvēšana attiecība uz nekustamo īpašumu var ietekmēt noteiktajam mērķim paredzēto uzdevumu veikšanu un funkcionēšanu.…