Tirgus vienkāršots modelis ietver speciālu pamatbloku: ražošanas faktoru tirgu. Tajā ietilpst 4 daļēji autonomi un nepārprotami specifiski tirgi:
dabas resursu, tajā skaitā zemes un tās dzīļu bagātību tirgus;
darbaspēka tirgus;
kapitāla tirgus;
uzņēmējspēju tirgus.
Katram no šiem 4 tirgiem ir savas konkrēts īpatnības.
Modelis ar valsts un pašvaldību līdzdalību akcentē valsts institūciju, organizāciju atbildību, iegādājoties resursus un par tiem samaksājot ražošanas resursu tirgū.
Ražošanas resursu cenu veidošanās īpatnības:
darbojas tirgus ekonomikai raksturīgais cenu veidošanās mehānisms: cenu atkarība no pieprasījuma un piedāvājuma samēra, konkurences iedarbība, preču galējā derīguma saikne ar pieprasījumu, galējo ražošanas izmaksu saikne ar iedāvājumu, pieprasījuma un piedāvājuma elastīgums atkarībā no cenas;
uzņēmēji cenšas savas ražošanas izmaksas minimizēt, peļņu maksimizēt – šajā sakarā iegādāties ražošanas resursus par iespējami zemāku cenu (ievērojot efektivitātes, kvalitātes prasības, konkurenci); tas iespaido gan pieprasījumu, gan piedāvājumu;
ikviens ražošanas resursu pārdevējs cenšas maksimizēt ieņēmumus no preču realizācijas un peļņu, pārdodot savu preci par augstāku cenu; veidojas interešu pretstats;
interešu saskaņošana, kompromiss cenu jomā ir iespējams vienīgi tad, ja pircējs un pārdevējs spēj ekonomiski izdzīvot konkurences apstākļos;
ražošanas resursu pieprasījuma īpatnība ir tā, ka tas ir pastarpināts pieprasījums, kas atkarīgs no reāla patēriņa priekšmetu, infrastruktūras elementu pieprasījuma, no investīciju lieluma, ražošanas resursu efektivitātes atdeves;
pieprasījuma apjoms ir saistīts ar starpību starp naudas ieņēmumiem no preču un pakalpojumu realizācijas un konkrēto ražošanas resursu iegādes izdevumiem.…