Vadības procesu uzņēmumā veido mērķu nospraušana, darbības plānošana un īstenošana dzīvē atbilstoši izstrādātajiem plāniem, kā arī sasniegto rezultātu kontrolēšana, nosakot, cik lielā mērā tie atbilst plānotajiem. Lielu daļu no informācijas, ko uzņēmuma vadība izmanto šajā procesā, veido plānotās izmaksas un ieņēmumi. Lai piedalītos lēmumu izstrādāšana un pieņemšanas procesā, nepieciešama laba izpratne par dažādu veidu izmaksām, kas rodas uzņēmumā, un par to, kāda ir to plūsma konkrētos apstākļos.
Ražošanas process mikroekonomikas kontekstā ir ierobežoto ražošanas resursu (faktoru) efektīva sadale un patēriņš, lai ražotu maksimāli iespējamo produkciju. Efektīva resursu sadale un izmantošana ir viens no mikroekonomikas pamatjautājumiem.
Katra produkta ražošanai ir nepieciešams noteikts faktoru daudzums. Pietrūkstot kādam no faktoriem, ražošanas process nav iespējams. Ražošanai var izlietot noteiktu atsevišķu ražošanas faktoru apjomu un ražošanas faktorus mainīgās proporcijās. Lai uzņēmējs izvēlētos vislabāko ražošanas faktoru kombināciju, pastāvot noteiktam ražošanas apjomam, viņam jāzina ražošanas faktoru cenas. Ražošanas izmaksas ir naudas formā izteiktas visas uzņēmuma izmaksas, kas veidojas, preci vai pakalpojumu ražojot un realizējot. Tās ir visdažādākā rakstura izmaksas, taču tām ir viena kopēja iezīme – tās parāda kādas preces vai pakalpojuma patēriņu. Ražošanas uzņēmumos ir sastopamas gandrīz visu veidu izmaksas. Zināšanas par ražošanas uzņēmuma izmaksu struktūru palīdz dziļāk un labāk saprast arī citu veidu uzņēmumu darbības mehānismu.
Izmaksas ir ražošanas faktoru patēriņa daudzums, kas reizināts ar vienas ražošanas faktora vienības cenu.
Izmaksas attiecas uz ražošanas faktoru patēriņu ierobežotā (noteiktā) laika periodā –nedēļa, mēnesis, gads. Šis faktors atšķir izmaksas no izdevumu jēdziena.
Izdevumi attiecas uz kādu noteiktu brīdi, nevis uz laika periodu. Tie rodas maksājumu veikšanas rezultātā vai nu uzreiz izdevumu rašanās brīdī, t.i., maksāts tiek, iegādājoties kādu preci vai saņemot pakalpojumu, vai tā laika robežās, uz kādu maksātājs ir saņēmis kredītu no sava piegādātāja, vai arī tas ir avanss pirms preces saņemšanas.
…
