Manā priekšā ir cilvēks. Kas ir šis cilvēks? Kāda ir viņa dziļākā realitāte? Vai viņš patiešām ir tas, kas šķiet esam? Kādi cilvēki ir ap viņu? Kā viņš reaģē katrā sociālajā vidē? Kāds ir viņa temperaments? Vai viņš ir līdzsvarots, kārtīgs, ar aizturēm, valdonīgs, impulsīvs, agresīvs? Kādu noslēpumu glabā šis cilvēks?
Tātad ir jāstudē viņa raksturs un šī rakstura deformācijas. Atkarībā no mērķa var izmantot divus līdzekļus. Pirmām kārtām – dzīļu psiholoģiju, piemēram, psihoanalīzi. Tā ir ideāla metode, bet prasa zināmu laiku. Taču dažkārt gadās, ka vajag noteikt raksturu „galvenajās līnijās”. Piemēram, uzņēmuma vadītājs grib zināt, vai kāds amata kandidāts spēs adaptēties paredzētajā darbā. Vai vecāki meklē mācības, kas vislabāk piemērotas bērnam. …