Pirmā zināmā rakstība pasaulē ir šumeru rakstība, kuru vēlāk lietojušas visas Divupes tautas. Tā radās ap 3500. g. p.m.ē. no piktogrammām - dažādu lietu un parādību vienkāršotiem zīmējumiem. Rakstības izveidošanās pamatā bija praktiska nepieciešamība. Senāk Mezopotāmijā bija ļoti sarežģīta kanālu sistēma un pilsētās bija nepieciešama administrācija, kas regulētu tās veidošanu, aprakstītu konstrukcijas. Lai administrācija varētu pildīt savus pienākumus, bija nepieciešama rakstība, kas Mezopotāmijā pirmo rakstīto dokumentu veidā parādījās vēl 3. gadu tūkstotī p.m.ē.
Vēlāk no šumeriem rakstību pārņēma arī ēģiptieši un persieši. Kaut gan vēlāk ēģiptieši izvedoja paši savu numerācijas sistēmu. Rakstība bija nepieciešama ne tikai praktiskām lietām., tā deva iespēju attīstīties literatūrai, te var pieminēt Gilgameša eposu, kas radīts ap 2500g. P.m.ē.
Valsts pārvaldei arī bija jābūt labi organizētai, tai bija nepieciešami likumi un valdnieka rīkojumi, lai valsts pārvaldīšana būtu ērtāka un efektīvāka. Senākais zināmais likumu krājums ir Babilonijas valdnieka Hammrapi likumi.
Lai varētu izmantot rakstību ir nepieciešama rakstu valoda. Rakstu valodas var iedalīt pēc šādas klasifikācijas:
Alfabētiskās
Zilbju
Logogrāfiskās
Rūnu raksts
Citas.…