RAINIS Jānis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns (dzimis 11.09.1865. Dunavas pagasta Varslavanos, miris 12.09.1929. Majoros, apbedīts Rīgā, Raiņa kapos) – latviešu dzejnieks, dramaturgs, sabiedriskais darbinieks.
Tēvs Krišjānis – vairāku māju nomnieks, māte Dārta. Bērnību pavadījis tēva nomātajās pusmuižās Tadenavā, Randenē, Berķenelē (Berkenhēgenā), Vasiļovā, Jasmuižā. 8-9 gadu vecumā Rainis mācījās pansijā pie Vilkumiesta jeb Ēģiptes mācītāja O. Svensona, no 1875. g. augusta līdz 1879. gada decembrim Grīvas vācu skolā. Dzīvodams pansijā pie mežkunga Freiberga, sarakstīja savu pirmo dzejoli „Spalviņu sīko”. 1881. gadā iestājās Rīgas pilsētas (vācu) ģimnāzijas klasifikācijas nodaļā, par sevi regulāri rakstīja vēstulēs tuviniekiem.
No 1880. gada augusta kopā ar L. Daraškeviču dzīvoja pansijā pie laikraksta „Baltijas Vēstnesis” izdevēja B. Dīriņa. Skolas laikā Rainis apguva latīņu un sengrieķu valodu, daudz lasīja pasaules literatūras klasiku, sāka vākt latviešu folkloru, sacerēja dzejoļus, sastādīja nepublicētu krājuma „Rīta dziesmas” pirmo ciklu. Ģimnāzijas laikā sāka tulkot A. Puškina darbus „Skopais bruņinieks” un „Boriss Godunovs”, atzīmēja ieceres un sarakstīja īsu fragmentu lugai „Imanta”.
1884. gada augustā iestājās Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, interesējās arī par filoloģiju, vēsturi, klausījās D. Mendeļējeva un V. Behtereva lekcijas (viņš lasīja psiholoģijas un spiritisma kursus).1886. gadā sāka sūtīt korespondences laikrakstam „Dienas Lapa”, pirmā publikācija šajā laikrakstā – „Vēstule iz Petrapils”. Interesi par folkloru rosināja E. Voltera pētījumi, lekcijas, par tām Rainis rakstīja korespondencēs laikrakstā „Dienas Lapa”. Sadarbībā ar P. Stučku radās tulkotu, satīrītu dzejoļu krājums „Mazie dunduri” (1888), kurā ievietoti arī daži Raiņa panti un no tēvoča Apsāna dzirdēti anekdot stāsti. 1888. gada maijā Rainis saņēma apliecību par universitātes gala eksāmenu nokārtošanu. Rīgā 3. vispārīgo dziesmu svētku ierosmē radās satīrīts krājums „Apdziedāšanas dziesmas III vispārīgiem latvju dziesmu svētkiem” (publicēja 1889. gadā). Rainis atdarināja latviešu apdziedāšanās dziesmu izteiksmi un formu, zobgalīgi vērtēja 3. vispārējo dziesmu svētku norisi un organizāciju. 1889. gada februārī Rainis sāka strādāt Viļņas apgabaltiesā par tiesneša amata kandidātu un sekretāru, joprojām rakstīja korespondences laikrakstam „Dienas Lapa”, interesējās par folkloru, publicēja rakstu „Dinaburgas apriņķa Višķu pagasta kāzu ieražas” (Pēterburgā 1890. gadā, krievu valodā).1889. gada pirmos deviņus mēnešus Rainis bija advokāta A. Stērstes palīgs Jelgavā, rakstīja par juridiskiem, politiskiem un sociāliem jautājumiem Latvijas konversācijas vārdnīcas 1. un 2. burtnīcai.…
