Krāsa daudzos gadījumos var dziedēt, pozitīvi rosināt, bet citā situācijā – arī nelabvēlīgi iedarboties uz cilvēka psihi un fizisko stāvokli. Krāsu lietojums praksē ir cieši saistīts ar cilvēka emocionālajām izjūtām. Krāsa var priecēt, nobiedēt, uzmundrināt, šokēt. Tās var palielināt cilvēka darbaspējas, bet var arī nomākt jebkuru vēlmi kaut ko darīt. Tuvojas vasara, un daba ap mums kļūst jo dienas, jo krāšņāka. Visapkārt ir tik daudz krāsu, kas iedvesmo un uzrunā. Cilvēkus jau tālā senatnē ir interesējušas krāsas un to iedarbība. Liela nozīme ir bijusi krāsu simbolismam, bet senie dziednieki ir pētījuši krāsas ietekmi uz veselību. Senajā Ēģiptē, Ķīnā, Indijā, Grieķijā un citur ārsti un priesteri ir izmantojuši krāsu terapiju. Viduslaikos īpaša nozīme tika piešķirta krāsu simbolismam heraldikā, mitoloģijā, arhitektūrā, Svētajos Rakstos un glezniecībā. Krāsu simbolikas principi īpaši stingri bija jāievēro māksliniekiem, un tikai renesanses laikā viņi brīvāk un radošāk varēja izteikt sevi krāsās. Arī daudzi rakstnieki un dzejnieki ir pielietojuši krāsu simboliku lai spilgtāk izteiktu savu domu darbos.
…