Raiņa lugas "Indulis un Ārija” analīze

Traģēdijā „Indulis un Ārija” darbība norisinās 13.gadsimtā. lugas pamatā ir kuršu virsaiša Induļa un vācu bruņinieka meitas Ārijas mīlas traģēdija. Mīla saista Induli pie Ārijas, bet pienākums pret savu tautu liek viņam no Ārijas atteikties. Šajā konfliktā pēc smagām cīņām uzvar pienākums, un Indulis atgriežas pie savas tautas.
Lugā risināts arī jautājums par to, kādai jābūt valsti. Nesamierināmi viens pret otru nostājas Indulis un leišu kungaitis Mintauts. Mintauts grib ar varu apvienot visas apkārtējās tautas un nodibināt varenu valsti, ko pārvaldītu viens kungs. Pretim Mintauta lozungam „Lai viens ir kungs!”.
Induļa skats sniedzas tālā nākotnē, viņš runā par brīvību, brālīgu tautu apvienību:


INDULIS
„Laiks vizot ved mūs visu tautu valstī,
Kas balto jūru slēdz kā rotaļā
Un visām tautām brāļu roku sniedz.”


Indulis iet bojā, jo viņa idejas ir svešas tālaika dzīvei, tās realizējamas tikai tālā nākotnē:


MINTAUTS
„Par mani lielāks, Indul, tev ir gars,
Tik nav tavs gars šīs saules un šī laika.
Mans spēks no naida nāk un tavs no mīlas;
Tavs tevi nāvē ved, mans mani dzīvē.”


Rakstīdams “Induli un Āriju”, Rainis pārlasa Šekspīra drāmu.…