Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:526811
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 31.01.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Lugas tapšanas iemesli un ierosmes.   
2.  Lugas tapšanas gaita un izmantotie avoti .   
3.  Žanrs.   
4.  Galvenie konflikti.   
5.  Kompozīcija.   
6.  Lugas galveno tēlu raksturojumi un portretējumi   
7.  Pirmuzvedumi un skatuviskās gaitas.   
8.  Izdevumi.   
  Izmantotā literatūra   
Darba fragmentsAizvērt

Luga „Indulis un Ārija” iecerēta kā atsevišķa drāma veselā latviešu vēsturisku drāmu virknē. Par pamatu ir ņemta vēstures tēma par 13.gs latviešu un leišu brīvības cīņām pret vācu iebrucējiem. Rainis pievēršas nebrīvē verdzinātās tautas posta tēlojumam un tās cīņām pret divkāršajiem ienaidniekiem- vācu un krustnešu pārspēku. Rainis vēlas pievērst sava laika cilvēkus senajiem, Latvijas vēsturē labi pazīstamajiem un lielu darbu ieguldījušajiem latviešu valstsvīriem un kareivjiem- Imantam, Viesturam, Namejam u. c., lai tie netiktu aizmirsti, kurus baltvācu vēsturnieki ir tik ļoti centušies noklusēt vai nomelnot. Tiešs pamudinājums sākt rakstīt rodas uzzinot, ka Lautenbahs sarakstījis vēsturiska temata lugu Rīgas Latviešu biedrības teātrim, kurš nozīmēja tiešu draudu Jaunajam teātrim un Raiņa „Ugunij in naktij”, tāpēc rakstnieks uzsāk intensīvu darbu pielugas.Top vēsturisku un teiku drāmas, kurās tiek pausti uzskati par nākotni, arī „Indulī un Ārijā”, kurā galvenie varoņi izkāpuši no teikas par Induli un Āriju, lai dzīvotu un piedzīvotu mūžīgo mīlestību 13. gs. Latvijā. Teika ir ņemta no F. Bīnemaņa „Livlandisches Sagenbuch”, kas vēlāk tulkota D. Alupekes „Rīmju hronikā”, kura ir pieejama Raiņa personiskajā bibliotēkā.
Šajā lugā pirmoreiz latviešu literatūrā izskan visrainiskākā doma par mīlestības radošās varas nozīmi personības un visas sabiedrības garīgajā izaugsmē, pārveidošanā un maiņā. Doma par mīlestību kā pārveidotāju spēku Raini ir nodarbinājusi ļoti intensīvi, par ko liecina bagātīgais radāmo domu materiāls problēmu risināšanā pieejamajās darba piezīmēs. Ierosmi darbam autors smēlies no slavenā angļu dramaturga V. Šekspīra lugas „Romeo un Džuljeta”, kurā spēcīgu jūtu apvienošanās mijas ar asiem sociālajiem konfliktiem, turklāt ir manāma sava veida traģēdija vecāku lielajā varā pār jauniešiem, kas izveido nesaskaņas un konfliktus. Rainis ir pamatojis šo izvēli par mīlestības vareno spēku, jo „mīlai līdzi aug prāta spējas un augstākā morāle”, kas lieliski noder lugas galveno tēlu labākai iepazīšanai un rīcības izprašanai. Šveicē šo darbu lasot ir izdarītas atzīmes lugas tekstā un atzīmētas dažas radāmās domas. Top ideja, ka ikviens lugas tēls piedzīvos savu drāmu un personas attīstības krīzi un izaugsmi, sava ego pārvarēšanu. Turklāt savās piezīmēs autors piemin, ka Indulim raksturā ir jābūt līdzīgam Romeo- dziļu jūtu cilvēkam, varonim, cēlam un augstu jūtu vadītam.
Raiņa personiskajā bibliotēkā ir pieejamas daudzas grāmatas par vēstures tēmu, grāmatu lappušu malās ir piezīmes un idejas, kuras varētu iekļaut lugās. Šeit ir iegūti arī lugu tēli, piemēram, Mintauts, kuru tautā mēdz dēvēt arī par Mindaugu. Par šī tēla un arī viņa politikas pamatlīniju aizguvi ir iespējams izlasīt K. Landera vēstures grāmatas „Latvijas vēsture” atzīmētajās teksta vietās : „Galicijas kņazs Daniels un ordenis noslēdza pret leišiem savienību un nolēma visdrīzākā laikā uzbrukt pēdējiem. Tas spieda kņazu Mindaugu uzsākt sarunas ar ordeņa lielmestru dēļ kristīgas ticības pieņemšanas. Tāds priekšlikums, saprotams, ļoti pārsteidza ordeni un pāvestu, jo patiesībā viņš nozīmēja ordeņa un pāvesta varas un virsvaldības atzīšanu. Vienošanās notika uz šādiem pamatiem:
1) Mindaugs atzīst pār zemi pāvesta virsvaldību un sevi – par pāvesta vasali;
2) ordenim tiek atdoti Lietuvā zināmi zemes gabali lietošanā un bez tam Lietuvā apmetas uz pastāvīgu dzīvi viens vācu bīskaps;
3) Mindaugs tiek no pāvesta kronēts un atzīts par leišu karali.” …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties