9. nodaļa.
Gredzenveida kompozīcija- iezīmējas krājuma pēdējā dzejolī un krājuma nosaukumā.
Liriskais varonis uzdrošinās pārkāpt savu neziņas slieksni; sāk apzināties savas garīgās pasaules neierobežotību un attīstības iespējas, sava darba mūžīgumu („Viens atoms”). Sirds aug līdzi ilgām izzināt mūžības noslēpumus („Noslēpums”); mūžības noslēpumus palīdz atrisināt cilvēka un dabas attiecības. Daba skatīta visuma likumības dimensijās („Daba un dvēsele”). Dabai ir mūžība; dvēselei- apziņa. Abas ir vientuļas. Iezīmējas doma par dabas un cilvēka vienotību („Būtnes mērķi”).
Atziņa, ka gala NAV. Būtība ir gaitai. Sākas ritums pretī liktenim, visam nezināmajam. Kas cilvēku biedē ar savu varenību, liek sajust savi par niecīgu dzīves noslēguma priekšā. Tomēr liriskais Es tam tuvojas, jo liktenis ir visuma likumsakarības, un tās liriskajam varonim jāpakļauj sev, jāpadara par savām.
Gals un sākums- šī formula izsaka rituma mūžīgumu, nebeidzamību, likteņa neierobežotības iespējas.
(Avots: Kursīte J. Raiņa dzejas poētika.- R.: 1996. 251.)
…