Raiņa drāmas "Uguns un nakts" analīze

Spīdola nemitīgi mudina Lāčplēsi mainīties, pilnveidoties, lai spētu izprast un novērtēt viņu vienotības nozīmīgumu. Tā aicina:
„Vēl tavai gaitai nav gals,
Vēl tevi tālāk sauc mana balss:
Vēl tu tik ārveidu skāri,
Pār sevi tev būs pāraugt pāri!”
Jāmainās uz augšu ir arī pašai Spīdolai, jo viņa ir sadarbojusies ar ļaunajiem spēkiem, kaitējusi Lāčplēsim. Pēc tam viņa ziedo sevi un savu spēku cīņai pret tumsu, iet palīgā Lāčplēsim.
Neraugoties uz traģiskiem notikumiem, luga „Uguns un nakts” ir drāma, jo galvenajam varonim Lāčplēsim paveras divas dažādas iespējas, rodas izvēle: vai nu apmierināties ar sasniegto un baudīt klusu, mierīgu, pieticīgu laimi, vai arī celties un doties tālāk cīņā, lai veiktu un izskaustu visas naidīgās pretvaras. Varonis izvēlas pēdējo. Raksturīgi, ka drāma nebeidzas ar Lāčplēša uzvaru. Varonis krīt līdz ar Melno bruņinieku. Tomēr drāmai ir gaiša, cerību sološa izskaņa:
„Vēl cīņa nav galā un nebeigsies,
Tev, Lāčplēsi, Spīdola palīgā ies!”
Cīņa vēl turpināsies, un tagad garīgais spēks un fiziskais spēks būs kopā.

…