Rainis(Jānis Pliekšāns, 1865-1929) cēlies gruntnieku pasaulē dzīves iekarotāja latviešu dzimtā. Raiņa bērnība paiet turībā un ērtībā, vienā, otrā, trešā tēva muižā. Audzināšana, kā jau piederas muižnieka dēlam – gluži tāda pati kā Aspazijai. Viņu tur atsevišķi, sarga no satiksmes ar parastajiem kalpu bērniem, apkārtnes reālo dzīvi, bet toties jo labāk var to no malas vērot. Daugavas augšienē un Latvijas vistālākajā dienvidaustrumu pierobežas nostūrī no vienas vietas uz otru pāriedams, viņš iepazīst dažādu, kultūra maz skartu tautību ļaudis ar veclaiku parašām un tikumiem. Astoņu gadu vecumā Rainis sāk mācīties vācu valodā, šajā pašā valodā viņš mācās arī turpmāk mācītājmuižā, kopā ar mācītāja bērniem un tad pirmajā vācu skolā. Arī mājās mātes valoda nav sevišķā cieņā, jo tiek runāts kādās astoņās valodās un izloksnēs. Taču latviešu tautas dziesmas Raiņa māte mīl, tās jau agrā bērnībā ierosa viņa nacionālo mākslas izjūtu un neļauj tai noslīkt šajā poliglotiskās apkārtnes jūklī, kur viņš klausās latgaliešu, lietuviešu, baltkrievu, krievu, poļu, un ebreju žargona sarunas un dziesmas.
Skolas gadi Rainim aizrit Rīgas pilsētas klasiskajā ģimnāzijā. Vislabākās sekmes viņam ir domrakstos un vecajās valodās – izcila valodu prasme tad arī paliek visu mūžu kā viena no Raiņa raksturīgākajām īpašībām. Ģimnāzijā Rainis pamatīgi iepazīst antīkās pasaules dzejnieku darbus un tā nav tikai apdāvināta skolnieka interese par rakstniecību – jau agri liek sevi manīt iedzimtais impulsīvais dzejnieka talants.
…
