Jānis Pliekšāns (Rainis) dzimis 1865. gada 11 septembrī, Ilūkstes apriņķī, Rubenes pagasta Varslavānu mājās.
Kad rakstniekam ir 13 gadu, viņa vecāki pārceļas no Kurzemes uz Latgali, kur nomā 2 muižas.
Rainis 15 gadu vecumā ir pilnībā atbrīvojies no ticības Dievam un reliģiskiem aizspriedumiem, jo viņa māte bijusi reliģioza. Viņa turējusi bībeli un safjana dziesmu grāmatu koka un ādas vākos, bet šīs grāmatas mazā zēna prātā nav palikusi atmiņā satura dēļ, bet gan dēļ lielā apmēra.
Jau bērna gados Rainis ļoti iemīl dabu un mācās to novērtēt. Daba rosina zēna fantāziju un top par viņa rotaļu biedru.
Ļoti svarīga nozīme Raiņa bērnībā bijusi follorai. Pirmā, kas iepazīstināja ar mūsu skaistajām tautas dziemām - tautas sāpju, ilgu un cerību paudēju - bijusi Raiņa māte, kura tās daudz zinājusi un labprāt teikusi gandrīz katrā dzīves gadījumā. Tāpēc Rainis „Saules elpā” aicina māti:
„Māmiņ, dzied tu man par sauli!
„Visi darbi saulē darās,
„Tu par katru zini dziesmu.”
„Raiņa krusttēvs Apsāns pratis neparspējami stāstīt dažādas tautas anektodes. Tam ir liela nozīme, lai puslīdz izprastu vienu no raksturīgākajām līnijām Raiņa vēlēkajā daiļradē - tās piesātinājumu ar folkloras elementiem gan tēlu sistēmā, gan arī izteiksmes formā”. Raiņa māksla un dzejoļi stipri balstās uz folkloru, kā tautas ilgu, uzskatu un centienu apkopotāju un izteicēju, kā tautas sāpju atspoguļotāju” (aut.).
Viņa māksla atsedz kritikas un reālisma elementus un pārvēršas asā, atklātā kapitālistiskās sabiedrības kritikā. Dzejnieks pats izsakās, ka tie nākuši sākumā no tautas dziesmām:
„Pirmie iespaidi un paraugi, kas veicināja šo
nosvēršanos uz humoru un sevišķi uz
satiras pusi, nāk laikam no mūsu latviešu, leišu
un baltkrievu tautas dziesmām.”…
