Rainis, ko literatūrā pazīstam vairāk kā dzejnieku un dramaturgu, arī prozā radījis nozīmīgas vērtības. Galvenokārt te jārunā par aforismiem, kuriem, kā īpašas izteiksmes veidam un filozofiskās prozas formai, Rainis sāk pievērsties emigrācijas laikā, un interese par tiem neatslābst līdz pat mūža beigām. Par to liecina viņa atstātās piezīmes un dienasgrāmatas. Raiņa arhīvā aforismu skaits sniedzas pāri pieciem simtiem. Īsos teicienos Rainis centies atsegt savu pasaules uzskatu. Tiem ir liela nozīme arī viņa personības atklāsē.
"Aforisms - vispārināts atzinums vai spriedums, kas izteikts lakoniskā formā. Aforisms ir patstāvīgs literatūras žanrs, rakstīts gan prozā, gan saistītā valodā." Konkrēts, atjautīgs, lakonisks un spilgts domāšanas veids Rainim vērojams jau kopš jaunības. Par to liecina viņa darbi.
Autora izteiktos aforismus pavada stipra emocionalitāte. Rainis pats to salīdzina ar zibeni, kas pēkšņi apgaismo pasauli. Tā ir viena no viņa stilam raksturīgākajām īpašībām visos žanros.
Aforismiem, tāpat kā visai Raiņa daiļradei, cauri vijas ziedošanās lielas idejas labā, humānisma uzvara pār zvēriskumu, skaidrā un daiļā pārākums pār zemisko. Tāpēc arī laikam Raiņa māksla veldzējusi dažādu laikmetu ļaudis.
Raiņa aforismu cilvēks ir visuma daļa, kas iet no tagadnes uz nākotni. Autors vieš cerību, ka cilvēku, tautu un pat cilvēci vēl var veidot labāku nekā tā ir.
Pagaidām visplašākais pētījums par Raiņa domu graudiem pieder Antonam Birkertam, kurš pēc to autora nāves sakārto aforismus krājumā "Kalnā kāpājs", kas iznāk 1940. gadā. Priekšvārdā A. Birkerts atklāj savu pētījumu rezultātus par aforismu mērķi, tematiem, radīšanu, formu un stilu.
Par Raiņa aforismiem rakstījis arī A. Vilsons rakstā "Lielas domas tālam ceļam" laikrakstā "Cīņa" 1979. g. 16. septembrī. Autors salīdzinājis Raiņa domu graudus ar R. Kaudzītes, E. Veidenbauma un latviešu folkloras paustajām domām.
Galvenokārt B. Gudriķe 1962.g. Nr. 10. "Jaunajās grāmatas" rakstījusi par Raiņa aforismiem, pieminot 1940. gadā un 1962. gadā iznākušos krājumus. Autore piemin, ka 1962. gada izdevumā izmantots cits sakārtojuma princips, salīdzinot ar aforistiska rakstura atziņām no Raiņa lugām, lekcijām un dažādiem rakstiem.…
