Pirmā darbība, lai sāktu šo referāta darbu ir izvēlēties piemērotāko cilvēku, kas atspoguļo izcilas un vēsturiskas personības būtību.. Ilgi nedomājot, es izvēlējos Raimondu Paulu, jo, manuprāt, viņa vārds jau daudziem izsaka to, kāda slava un panākumi viņam ir. Bet es vēlējos vairāk uzzināt par Maestro dzīvi un ceļu uz panākumiem. Ko viņš darīja, lai iegūtu tādu atbalstītāju skaitu, kā tika sarakstītas tik skaistās un mīļās Latvijas estrādes dziesmas, kur smēlās spēkus, lai tiktu tik augstu?
Pamatojot to, kāpēc šis cilvēks ir izcils un vēsturisks ar savu darbību, es domāju, tāpēc, ka jau vairāk nekā 50 gadus viņa vārds nav izdzisis no zvaigžņotajām debesīm.
Viņš ir pieredzējis daudzus likteņa pavērsienus, gan uz labo pusi, gan uz slikto pusi. Bet tomēr pianists Raimonds Pauls to visu ir pārvarējis.
Šim projektam, manuprāt, ir jābūt interesantam un izglītojošam. Jo mēs uzzināsim tos panākumu iegūšanas noslēpumus, kurus vēlētos zināt ikkatrs.
Faktors izaugsmei: Galvenais Raimonda dzīves mērķis, ar kādu turpināja darboties savā izvēles lauciņā, ir bijis: būt sabiedrībā noderīgam. Izvēloties iestāties E.Dārziņa mūzikas skolā, Raimonds Pauls nostādīja mērķi – ar savu profesiju pietuvoties tautai. Tas pianistam nav mainījies, jo arī šodien Paula ieguldījums dod tautai pārliecību un noderības sajūtu.
Piemērs no Maestro dzīves: ”No 1959.-1961. gadam strādāju Latvijas Valsts filharmonijā par mākslinieciskā kolektīva vadītāju un man bija tāds darbs – vadīt estrādes kolektīvus un veidot jaunas koncertprogrammas, tam man bija nepieciešami izpildītāji. Pirmais latviešu dziedātājs bija Zdislavs Romanovskis, tad cits pēc cita parādījās Margarita Vilcāne, Ojārs Grīnbergs, Nora Bumbiere, Viktors Lapčenoks. Katrā sezonā, katrā jaunā programmā man izdevās atrast kādu jaunu uzvārdu. Un cilvēki pie tā pamazām pierada, pat gaidīja, kas nu būs... Tā es sapratu, ka mans dzīves uzdevums ir pavairot mūsu Latvijas estrādes zvaigznes un to statusus.”…
