Laicīgās un garīgās varas cīņa pret šķietamām raganām un burvjiem veidojās uz ticības burvestību realitātei un demonoloģijas ietekmē radušās pārliecības par burvju sakariem ar ļauniem gariem. Šie tiesību dzīves maldi, kas viduslaikos un jaunajos laikos, no 1500. līdz 1700. gadam vien prasīja 100000, apmēram, 20000 tikai Vācijas impērijā vien nevainīgu cilvēku dzīvību, uzrāda savā attīstībā vairākus atšķirīgus laika posmus, un mūsdienās to sauc par Eiropas histēriju vai Eiropas kultūras fenomenu.
Pirms raganu vajāšana kļuva par histēriju 16. gs., raganu lietām bija neparasts raksturs. Tās veidojās no bailēm un mītiem, pirms baznīca bija radījusi savu sistēmu, pirmskristietisma cilvēks bija radījis savējo, kas daļēji ir arī baznīcas uzskatu pamatā. Lai gan pašos pimssākumos 'ragana' nebija īsti tas no kā baidījās, 'raganā' materializējās ļaunums, ko jebkurš cilvēks izprot jau no dzimšanas brīža. Cilvēks nevar bez personificēšanas - par ļaunuma iemiesotāju uz zemes kļūst dēmoni, senču gari. Ragana rodas no bailēm un arī haosa, kas parādās, kad noteiktā sistēmā ielaužas kaut kas neizskaidrojam un tāds, kas iedragā vispārējo kārtību. Tāds piemērs ir romieši, kad Romā uzrodas kults, kas draud sagraut iekšējo kārtību. Tas radies no grieķu dionīsa kulta, tikai atšķirībā no grieķu varas iestādēm, romieši mēģina iznīdēt kultu ar barbariskām metodēm, kas rada pirmās zināmās raganu prāvas, taču grieķi, šo kultu izmanto savās interesēs, lai ierobežotu, pielabinātu tautu.
313. g. p. m. ē. pēc Milānas Edikta kristietisms kļūst par Romas impērijas atļauto reliģiju. Baznīcas tika būvētas pagānu svētajās vietās. 380 g. m.ē. par oficiālo Romas reliģiju kļūst kristietība. 447 g. m.ē. pirmais gadījums, kad sāk pagāniskās tradīcijas personificēt. Ļaunais - Toledo Konsils apgalvo, ka Velns ir ļaunā personifikācija kristietībā. Velns tiek attēlots ar ragiem un nagiem un identificēts ar tautas dievībām. 450 -1000 g. m.ē. šie gadi tiek pieņemti kā 'tumšo gadsimtu' sākums Eiropā. 553. g. m.ē. Konstantinopoles Konsils par ķecerību sāk uzskatīt reinkarnācijas ideju. Iepējamais iemesls tam varētu būt kādas kristiešu sektas aktivitātes. Sākas vispārēja ķeceru vajāšana, kas ir arī pamats raganu vajāšanai. 672 līdz 735. g. m.ē. Beide (672. vai 673. - 735.g.) uzraksta Anglijas vēsturi, kristietības vēsturi Anglijā, kas vēlāk tiek iekļauta Malleus Maleficarum. Ap 800. līdz 900. gadu uzrakstīti likumi, kuru autors ir nezināms. Iespējams vecākais teksts, kur tika aprakstītas raganas un to dievība Diāna. Pirmais 314. gadā, to publicēja abats Regino no Prumas. Šie kanoni radīja problēmas vēlāk, kad raganu eksistēšanas piekritēji mēģināja pierādīt, ka raganas tomēr spēj lidot ar slotu pa gaisu. Episkopi Kanoni ir svarīgs raganu prāvu vēstures dokuments, lielākoties tā agrās izcelšanās dēļ. Kaut gan ap 975.g. sodi par buršanu un ārstēšanu bija salīdzinoši niecīgi. Angļu Egbertas konfesionāls: 'Ja sieviete nodarbojas ar buršanu un dziedināšanu, viņai vajag gavēt divpadsmit mēnešus. Ja viņa ar burvestībām kādu nogalina, viņai jāgavē septiņus gadus.' Par gavēšanu uzskatīja pārtikšanu tikai no maizes un ūdens, taču jau vērojama iezīme, ka raganas sāk parādīties kā ļaunais tēls. …
