Raganu un ķeceru prāvas viduslaikos

Mūs­die­nu pa­sau­les cil­vē­ki jau pie­ra­du­ši ska­tī­ties uz da­žā­dām pa­rā­dī­bām, kas no­tiek ša­jā pa­sau­lē, ka uz kaut ko paš­sap­ro­ta­mu. Gan­drīz vi­sam ir zi­nāms lo­ģisks iz­skaid­ro­jums. Mēs zi­nām un sa­pro­tam, ka lie­tus un sniegs ir paš­sap­ro­ta­mas da­bas pa­rā­dī­bas, sli­mī­bas iz­rai­sa da­žā­di no mums at­ka­rī­gi un daž­kārt ne­at­ka­rī­gi fak­to­ri. Vie­na vār­dā sa­kot, vi­sām pa­rā­dī­bām ir zi­nāt­nisks iz­skaid­ro­jums. Tā­pēc mūs­die­nu cil­vēks se­vi uz­ska­ta par da­bas vald­nie­ku, ne­vis par upu­ri. Bet sen se­nos lai­kos, tā tas ne­bi­ja. …