Māņticība viduslaikos ir obligāta. Tikai tas ir uzticams katoļu baznīcas dēls, kas tic visam tam, ko stāsta par svētajiem priesteri, un ar bijāšanu un šausmām noraugās, kā baznīckungi lūko izdzīt velnu un citus nešķīstus garus no epileptiķiem un histēriskām sievietēm. Neticēt spokiem, raganām, nešķīstiem gariem un viņu virspavēlniekam sātanam nozīmē apšaubīt katoļu baznīcas autoritāti, jo baznīca atzīst ļauno garu esamību. Bet pārāk bieži redzēt šos garus sapnī vai vēlā vakara stundā arī ir riskanta lieta, sevišķi vēl tad, ja redzētājs ir sieviešu dzimuma. Ātri var nokļūt aizdomās, ka tā pinas ar ļauniem gariem no laba prāta, ka viņa ir ragana. Tādā gadījumā viņu agri vai vēlu aprīs uguns sārts.
Pamazām, zem katoļu baznīcas un neskaitāmi sistemātiski iekaltu biedinājumu iespaida, attiecības starp tauta masām un viņas sentēvu dieviem un gariem sāk mainīties. Tauta uz viņiem sāk skatīties ar māņticīgām šausmām. Labsirdīgie satīri un mežaiņi, kas parasti biedē aizsnaudušos garus, kļūst par riebīgiem dēmoniem ar zvēriskām, ragainām sejām un nejauku sēra smaku. Mainās arī tautas attiecības pret zintniecēm. Agrāk viņus godina un parasti arī mīl, tagad daudzi no viņiem jau baidās, viņus ienīst.
Raganas kā sievietes ar pārdabisku spēku pazīstamas jau senatnē. Viņu darbība vairāk saistīta ar nekromantiju un citiem maģijas veidiem. Par raganu un burvju klasisko zemi senatnē uzskatīja Tesaliju . Citādi uzskati par raganām veidojās, sākoties viduslaikiem, kad sakarā ar pastiprināto dēmonoloģiju sāka uzskatīt raganas par tādām, kas darbojas, noslēgušas līgumu ar velnu, ko viņas parakstījušas ar savām asinīm.
Kā sieviete var tapt par raganu? Ar atteikšanos no Dieva. Jāzvēr velnam, tas ir jāatzīst par kungu un ķēniņu un tam visās lietās jāklausa. Viņām ir jāatdod velnam savas sirds atslēgas un tam jāuzticas . Velns viņas nepametīs un palīdzēs, tad, ja tās solās stingri pie viņa turēties un būt viņa valsts uzticīgie vasaļi. Vēl viens veids, kā tapt par raganu ir mantojot šo amatu no citas raganas.
Kāds ir raganu uzdevums? Visādi kaitēt cilvēkiem. Tās cilvēkiem un arī lopiem uzsūta slimības jeb pat tos nogalina, zog cilvēku bērnus, pārmaina tos ar velna bērniem, sviež mēnesim ar slotām, kaitē ražai, jāj ar slitām uz sabatiem un raganu sapulcēm, lai tur dejotu, ēstu, dzertu un ar velnu kopotos, u.c.
Vai raganas laižas pa gaisu? Daži domā, ka raganas nejāj, nav viņām sanāksmju, bet velns tām miegā iedveš, ka pamodušās tās domā jājušas caur skursteni un velnu sabiedrībā bijušas.
…
