Radiotehniķa profesijas vēsture sākas 19. un 20. gadsimtu mijā. 1895. gadā zinātnieki iemācījas bez vārdiem pārraidīt informāciju lielos attālumos, izmantojot radioviļņus. Eiropā pirmais radiofons sāka darboties Londonā 1922. gada 1. februārī. Tam sekoja Berlīnes 1923. gada 29. oktobrī, Leipcigas 1924. gada 1. martā. 1924. gadā raidītāji tika uzbūvēti arī Frankfurtē, Minhenē, Hamburgā, Štutgartē, Breslavā, Kēnigsbergā, Ķelnē un Romā, Varšavā.
Savukārt Rīgā Radiofona eksperimentālās pārraides notika sākot ar 1925. gada marta mēnesi no Kuģu ielas radiotelegrāfa raidītāja. Tās bija neregulāras un ļoti īsas, kas nepārsniedza 15 minūtes. Raidījumi sākās ar vārdiem: “Hallo, hallo, Rīgas radio mēģina” . Latvijas Radiofons ir nodzīvojis jau 82 gadus, kura pirmais raidītājs uzsāka savu darbību Rīgā, tad sekoja Madonā, Kuldīgā, Liepājā.
Radiofona būvdarbus Latvijā ierosināja sakaru inženieris, radioelektronikas speciālists Jānis Linters 1924. gadā. Pirmajā Saeimas budžeta komisijas sēdē pieprasītos līdzekļus Radiofona attīstībai nosvītroja, taču jau 1924. gada 28. martā no 20 komisijas locekļiem 18 nobalsoja, ka raidstacijas būvdarbiem jāpiešķir 140 000 latu. Jānis Linters panāca to, ka spēja nodemonstrēt komisijas sēžu zālē kā darbojas radio uztvērējs. Iznženiers apgalvoja, ka ieguldītā nauda atmaksāsies 10-15 gadu laikā, neskatoties uz to, ka Rīgā toreiz bija ļoti maz radiouztvērēju. Tādejādi tika likti pamati Latvijas Radoifonam.
SATURS:
1.Ievads
2.Latvijas Radiofona dibinātājs: Jānis Linters
3.Latvijas Radiofons attīstība laika posmā 1925-1935
4.Latvijas Radiofons attīstība laika posmā 1930-1940
5.Latvijas Radiofona darba rezultāti
6.Izmantotā literatūra
