Mūsu tēmas izvēli ietekmēja vēlēšanās saprast, izzināt un dziļāk iepazīties ar radioaktīvā starojuma jēdzieniem, iedarbību uz cilvēkiem, radiācijas pielietošanu, kā arī iepazīties ar radiācijas drošības pasākumiem.
Radiācija ir viens no veidiem, kādā objekti dod mums enerģiju, kas tiem piemīt vai kura uzkrājusies dabiskā ceļā.
Vispazīstamākais radiācijas veids ir gaisma - saules gaisma un mākslīgā gaisma, ko izstaro apgaismojuma ierīces. Mēs pazīstam arī daudzus citus radiācijas veidus, kaut arī tie nav redzami: viļņi, kurus izstaro radio un televīzijas antenas; mikroviļņi, kas tiek izmantoti sadzīves un rūpnieciskajās mikroviļņu krāsnīs; radaru sistēmas un rentgena stari.
Ir divu veidu starojumi jonizējošais starojums un nejonizējošais starojums. Nejonizējošais starojums nespēj jonizēt mūsu organisma šūnas, tāpēc tas ir mazāk bīstams par jonizējošo starojumu, kaut gan tas nenozīmē, ka tas nekādi neiedarbojas uz cilvēka organismu.
Hipotēze: Jo vairāk izpratīsim, izzināsim dažādus starojuma veidus, to īpašības, jo drošāk pratīsim izmantot jaunākos sasniegumus savā dzīvē.
Darba mērķis: Izpētīt radiācijas un starojumu veidus un to ietekmi cilvēku dzīvē.
Darba uzdevums:
1.Izmantojot literatūru, dot skaidrojumu radiācijai un ar to saistītajiem jēdzieniem.
2.Zināt galvenos principus aizsardzībai pret radiāciju.
3.Noskaidrot jonizējošo un nejonizējošo starojumu veidus.
Jonizējošais starojums ir enerģija, ko ražo dabīgie un cilvēka radītie radioaktīvie materiāli. Dzīvojot dabīgā radioaktīvā pasaulē būtiski svarīgi ir zināt un saprast – kas ir jonizējošais starojums jeb radiācija, ko tā dara un kā no tās izvairīties?
Jonizējošais starojums ir enerģijas plūsma daļiņu vai elektromagnētisko viļņu veidā (viļņa garums vienāds ar 100nm vai mazāks, viļņa svārstību frekvence vienāda ar 3×1015Hz vai lielāka). Tas ietver gamma starojumu, rentgena starojumu, korpuskulāro jeb daļiņu starojumu, kā arī jebkādu citu starojumu, kas spēj radīt jonizāciju tiešā vai netiešā veidā, tas ir mijiedarbībā ar atomu spēj izsist cieši piesaistītos elektronus no atoma orbītas, radot atoma uzlādēšanu vai jonizēšanu. Jonizējošais starojums pastāvīgi ir sastopams vidē – gaisā, ūdenī, pārtikā, augsnē un visos dzīvos organismos. Jonizējošā starojuma daļa ir kosmiskais starojums, kas sastāv galvenokārt no primārām daļiņām (protoniem, elektroniem un smagajiem joniem) un sekundārajām daļiņām (neitroniem), kas veidojas šīm daļiņām sasniedzot Zemes atmosfēru. Zemes atmosfēra zināmā mērā aizsargā no kosmiskā starojuma – Zemes magnētiskais lauks novirza daudzas daļiņas un šī aizsardzība visefektīvākā ir uz ekvatora, bet visvājākā uz poliem.…
