Radio attīstības perspektīva Latvijā

Rīgas radiofona svinīgā nodošana ekspluatācijā notika 1925. gada 1. novembrī, tā bija deviņpadsmitā radiostacija Eiropā. Pēc satiksmes ministra Jāņa Pavļuka īsas uzrunas sekoja pieslēgums Operas teātrim, no kura translēja Dž. Pučīni operu Madame Butterfly. [3.]
Tas tika dibināts kā kultūras iestāde Pasta un telegrāfa departamenta paspārnē. To uzskatīja tikai par tehnisku līdzekli, kurš ļaus daudziem cilvēkiem piekļūt pie mākslas- simfoniskās mūzikas, operas, teātra. Taču jau pirmajā darbības gadā nacionālā opera un Nacionālais teātris samazināja izrāžu translācijas skaitu un ierobežoja savu mākslinieku tiesības uzstāties radiofonā, tādējādi atbrīvojot ceļu gadījuma māksliniekiem, kurus mūsdienās nievājoši saucam par masu kultūras veidotājiem. [1. 13. lpp] Šo notikumu varētu uzskatīt par iespēju radio ienākt arī informējošiem raidījumiem, ne tikai izklaidei- kultūras raidījumiem.
Radio dibināšanas gadā bija reģistrējies tikai 331 abonents. [1. 7. lpp] Tas šodien ir ļoti niecīgs radio klausītāju loks, jo toreiz ne katrs gribēja klausīties radio kultūras raidījumus, kā arī ne katrs to varēja atļauties un zināja kas vispār tas tāds ir.
Sākumā radio raidīja divas stundas dienā. 1940. gadā pirms PSRS okupācijas Latvijas Radio bija jau 156 568 klausītāji. [4.] Tātad pa radio tika translētas ziņas, mūzika, koncerti, dievkalpojumi un citi raidījumi.…