Kopš deviņpadsmitā gadsimta beigām, kad tika atklāta radiācija, uzlabojas tehnoloģijas un tā tika pielietota aizvien plašāk, ieskaitot elektrības ražošanu, rūpniecību un medicīnu.
Definīcija ir tāda, ka elementu sabrukšanas process, kur atomu kodoli spontāni sabrūk, radot citu elementu kodolus un izstarojot radioaktīvo starojumu, saucas par radioaktivitāti. Tāds radiācijas tips ir pazīstams kā jonizējošs starojums, un, ja dzīvās šūnas, ieskaitot cilvēka šūnas, tiek pakļautas šādai iedarbībai, var rasties vairākas bioloģiskas izmaiņas.
Šīs izmaiņas ir ļoti dažādas, tās mainās atkarībā no vairākiem faktoriem – radioaktīva starojuma rakstura, iedarbības veida, skarto cilvēku audu tipa un iedarbības ilguma.
Apkārtējā vidē radiācija ir dabīgs process. Cilvēki tās iedarbībai tiek pakļauti nepārtraukti, jau miljoniem gadu. …