Iejaukšanās var atteikties uz: jonizējošā starojuma avotu, lai samazinātu vai pārtrauktu tiešu jonizējošā starojuma vai radionuklīdu emisiju, vides objektiem, lai samazinātu radioaktīvo vielu pārnešanu uz cilvēkiem, cilvēkiem, lai samazinātu neparedzētu apstarošanu un organizētu cietušo personu ārstēšanu.
Iejaukšanās radiācijas avārijā ir attaisnojama, ja radiācijas avārija var radīt nopietnu kaitējumu cilvēku veselībai. Iejaukšanās, lai novērstu ilgstošu apstarošanu, ko izraisa radons, ir attaisnojuma, ja: ēkā vai dzīvoklī radona koncentrācija ir lielāka par 200Bq/m³,- iejaukšanos nodrošina ēkas vai dzīvokļa īpašnieks, darba vietā radona koncentrācija ir lielāka par 400Bq/m³,- iejaukšanos nodrošina darba devējs.
Operators nodrošina jebkuras radiācijas avārijas seku un iejaukšanās efektivitātes novērtēšanu un reģistrēšanu. Centrs apkopo attiecīgo informāciju.”
4. RADIĀCIJAS LĪMENIS LATVIJĀ;
“Radiācijas līmeņa nepārtrauktu novērošanu Latvijas tiešsaistes (on-line) režīmā veic 20 stacionāras spektrometriskās monitoringa stacijas: Baldonē (2 stacijas), Balvos, Daugavpilī (2 stacijas), Demenē, Silenē, Medumos, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā, Madonā, Rēzeknē, Rucavā, Salacgrīvā, Salaspilī, Talsos, Valmierā, Rīgā un Ventspilī.
Stacionārās spektrometriskās monitoringa stacijas nodrošina apkārtējās vides (fona) gamma starojuma dozas jaudas un spektru mērījumus. Mērījumi tiek veikti ar intervālu. Dati autommātiski tiek apkopoti un analizēti datu bāzē, nosakot gamma starojuma dozas jaudu, kuras mērvienība ir nSv/h (nanozīverti stundā). Informācija par gamma starojuma dozas jaudu regulāri tiek nosūtīta EURDEP (European Radiological Data Exchange Platform) datu bāzei, kurā pieejama Eiropas valstu gamma monitoringa dati. Ar plašāku informāciju iespējams iepazīties EURDEP publiskajā tīmekļa vietnes sadaļā Public EURDEP MAP.”
…