-
Radiācija
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Anotācija | 1 | |
Ievads | 3 | |
1. | Radiācija | 4 |
1.1. | Jonizējošais starojums | 4 |
1.2. | Apstarojums | 5 |
2. | Radiācijas avārijas | 7 |
3. | Gamma starojuma dozas jaudas un uzkrātās dozas mērījumu veikšana | 10 |
3.1. | Mērījumu veikšana normālā situācijā | 11 |
3.2. | Gamma starojuma dozas jaudas un uzkrātās dozas mērīšana avārijas vai tās draudu gadījumā | 11 |
4. | Personāla individuālā aizsardzība un darba drošība | 13 |
4.1. | Dezaktivācijas kārtība | 13 |
5. | Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā | 15 |
5.1. | Aizsardzības pasākumu plānošana | 16 |
5.2. | Aizsardzības pasākumi radiācijas avārijas gadījumā | 17 |
Secinājumi | 21 | |
Izmantotā literatūra | 22 |
Secinājumi
Mūsdienās lielākā daļa radiacijas avāriju ir lokalizēti negadījumi kas saistīti ar radioaktīvajiem materiāliem, ko lieto petījumos, medicīnā vai rūpniecībā, un tie skar mazu iedzīvotāju daļu. Mazākā daļa negadījumu skar lielu skaitu cilvēku un radioaktīvo materiālu izmete notiek lielā platībā. Galvenie šāda veida negadījumi ir eksplozija. Nakotnē negadījumi var atšķirties pēc tipa, mēroga un iedarbības, bet, lai būtu vieglāk plānot, tos var iedalīt sekojošās grupās:
• gadījumi, kuru rezultātā liels cilvēku skaits tiek pakļauts potenciāli lielākai iekšējās un ārējās radiācijas iedarbībai, piemēram, negadījumi, kuru rezultātā atmosfērā izdalās radioaktivitāte no atomspēkstacijām vai kodoldegvielas pārstrādes rūpnīcām;
• gadījumi, kuru rezultātā liels cilvēku skaits tiek pakļauts potenciāli nelielas iekšējās un ārējās radiācijas iedarbībai, piemēram, negadījumi kodolpētniecības iekārtās, kodolatkritumu izvietošanas laikā vai kodolieroču transportēšanas laikā;
• gadījumi, kuru rezultātā mazs cilvēku skaits tiek pakļauts potenciāli spēcīgai ārējās radiācijas iederbībai, piemēram, negadījumi ar atomzemūdenēm, negadījumi rūpniecības iekārtās un slimnīcās, kurās lieto radioaktīvos materiākus vai iesaista radioaktīvo avotu zudumus.
Valdības iestādes plaši piedalās visu, pat ļoti nelielu radiācijas negadījumu seku likvidēšanā. Tomēr cietušie iedzīvotāji parasti vispirms griežas pie vietējām varas iestādēm pēc noderīga padoma, ārstēšanas vai mierinājuma. Tāpēc sagatavošanās un plānošana radiācijas negadījumiem nevar tikt uzskatīta tikai kā centrālās valdības lieta. Drīzāk katra vietējās varas iestāde nodrošinās to, ka viņas plāni papildinās un atbalstīs centrālo varas iestāžu svarīgos projektus.
Vietējās varas iestādes, kuras ir sagatavojušās un izplānojušas savu rīcību radiācijas negadījumā var palīdzēt sabiedrības veselības jautājumu risināšanā. Pirms radiācijas negadījuma tās var informēt un apmācīt ārstus un citus vadošos profesionāļus, pie kuriem sabiedrībai ir iespējams griesties negadījumā, kā arī informēt par negadījuma iespējamību, tā varbūtējām sekām un iespējamajām atveseļošanas darbībām.
…
Anotācija 1 Ievads 3 1. Radiācija 4 1.1. Jonizējošais starojums 4 1.2. Apstarojums 5 2. Radiācijas avārijas 7 3. Gamma starojuma dozas jaudas un uzkrātās dozas mērījumu veikšana 10 3.1. Mērījumu veikšana normālā situācijā 11 3.2. Gamma starojuma dozas jaudas un uzkrātās dozas mērīšana avārijas vai tās draudu gadījumā 11 4. Personāla individuālā aizsardzība un darba drošība 13 4.1. Dezaktivācijas kārtība 13 5. Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā 15 5.1. Aizsardzības pasākumu plānošana 16 5.2. Aizsardzības pasākumi radiācijas avārijas gadījumā 17 Secinājumi 21 Izmantotā literatūra 22 Pielikumi 23
Pielikumu nav.
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Vides riski Latvijā
Referāts vidusskolai9
-
Radiācijas ietekme uz cilvēka organismu
Referāts vidusskolai12
-
Radiācija - jonizējošais starojums
Referāts vidusskolai31
Novērtēts! -
Radioaktīvais starojums
Referāts vidusskolai4
-
Radiācijas ietekme uz cilvēku
Referāts vidusskolai2