Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:281922
 
Vērtējums:
Publicēts: 31.03.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    1
  Ievads    3
1.  Radiācija    4
1.1.  Jonizējošais starojums    4
1.2.  Apstarojums    5
2.  Radiācijas avārijas    7
3.  Gamma starojuma dozas jaudas un uzkrātās dozas mērījumu veikšana    10
3.1.  Mērījumu veikšana normālā situācijā    11
3.2.  Gamma starojuma dozas jaudas un uzkrātās dozas mērīšana avārijas vai tās draudu gadījumā    11
4.  Personāla individuālā aizsardzība un darba drošība    13
4.1.  Dezaktivācijas kārtība    13
5.  Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā    15
5.1.  Aizsardzības pasākumu plānošana    16
5.2.  Aizsardzības pasākumi radiācijas avārijas gadījumā    17
  Secinājumi    21
  Izmantotā literatūra    22
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
Mūsdienās lielākā daļa radiacijas avāriju ir lokalizēti negadījumi kas saistīti ar radioaktīvajiem materiāliem, ko lieto petījumos, medicīnā vai rūpniecībā, un tie skar mazu iedzīvotāju daļu. Mazākā daļa negadījumu skar lielu skaitu cilvēku un radioaktīvo materiālu izmete notiek lielā platībā. Galvenie šāda veida negadījumi ir eksplozija. Nakotnē negadījumi var atšķirties pēc tipa, mēroga un iedarbības, bet, lai būtu vieglāk plānot, tos var iedalīt sekojošās grupās:
• gadījumi, kuru rezultātā liels cilvēku skaits tiek pakļauts potenciāli lielākai iekšējās un ārējās radiācijas iedarbībai, piemēram, negadījumi, kuru rezultātā atmosfērā izdalās radioaktivitāte no atomspēkstacijām vai kodoldegvielas pārstrādes rūpnīcām;
• gadījumi, kuru rezultātā liels cilvēku skaits tiek pakļauts potenciāli nelielas iekšējās un ārējās radiācijas iedarbībai, piemēram, negadījumi kodolpētniecības iekārtās, kodolatkritumu izvietošanas laikā vai kodolieroču transportēšanas laikā;
• gadījumi, kuru rezultātā mazs cilvēku skaits tiek pakļauts potenciāli spēcīgai ārējās radiācijas iederbībai, piemēram, negadījumi ar atomzemūdenēm, negadījumi rūpniecības iekārtās un slimnīcās, kurās lieto radioaktīvos materiākus vai iesaista radioaktīvo avotu zudumus.
Valdības iestādes plaši piedalās visu, pat ļoti nelielu radiācijas negadījumu seku likvidēšanā. Tomēr cietušie iedzīvotāji parasti vispirms griežas pie vietējām varas iestādēm pēc noderīga padoma, ārstēšanas vai mierinājuma. Tāpēc sagatavošanās un plānošana radiācijas negadījumiem nevar tikt uzskatīta tikai kā centrālās valdības lieta. Drīzāk katra vietējās varas iestāde nodrošinās to, ka viņas plāni papildinās un atbalstīs centrālo varas iestāžu svarīgos projektus.
Vietējās varas iestādes, kuras ir sagatavojušās un izplānojušas savu rīcību radiācijas negadījumā var palīdzēt sabiedrības veselības jautājumu risināšanā. Pirms radiācijas negadījuma tās var informēt un apmācīt ārstus un citus vadošos profesionāļus, pie kuriem sabiedrībai ir iespējams griesties negadījumā, kā arī informēt par negadījuma iespējamību, tā varbūtējām sekām un iespējamajām atveseļošanas darbībām.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties