Psiholoģijas vēsturē iedala trīs etapus:
pirmszinātniskais etaps VI gs p.m.ē.
filozofiskais etaps XVII gs
zinātniskais etaps no 1897.g līdz 1930.g
Es izvēlējos pētīt psiholoģijas attīstību, kas iezīmējas XVII gs, jeb racionālisma posmu un saistās ar vairāku ievērojamu filozofu atziņām par psihi, prātu un apziņu. Šajā laikā sākas mācības par apziņu kā cilvēka iekšējo pasauli veidošanās etapu, ko var konstatēt tikai pašnovērošanā un kuram piemīt īpaša, garīga saviem likumiem pakļauta eksistence, kur apziņa tiek pretstatīta gan ķermenim, gan visai materiālajai pasaulei.
Pētījuma mērķis bija teorētiski analizēt dažādu psihologu un filozofu dotās atziņas par psihi, apziņu, prātu un atrast līdzīgo un atšķirīgo racionālisma etapā pēc šādiem kritērijiem: apziņa, prāta jēdziens un būtība, prāta izpausme, prāta procesi.
Ar prāta izpēti var nodarboties dažādi. Mēs varam pētīt jebkuru fenomenu gan analītiski, gan skatoties kopumā. Psiholoģija analizē prātu kopumā, tā izpausmes. Cilvēka individualitātes, viņa ķermeņa psihisko īpašību, prāta funkciju vai psiholoģisko faktoru analīze nepietuvina mūs viņa eksistences jēgai vai viņa būtības izpratnei. Prāts uztver visu, taču līdz Atbrīvošanās sasniegšanai tas ir subjektīvs. Ir iespējams iegūt spēju patiesi palīdzēt citām būtnēm un izjust priekšlaicīgu laimi. …