Racionālā izvēle salīdzinošā politikā

Darba mērķis ir koncentriski attēlot racionālās izvēles (rational choice) teorētisko bāzi un tās būtību salīdzinošajā politikā. To var atklāt meklējot saknes gan vēsturiskajā, gan šodienas tradīciju attīstības un diskursu aspektā. Šo salīdzinošās politikas modeli var raksturot dažādi elementi un to kopas, ko es savā darbā apskatu I un II nodaļā. Taču, visam ir savi plusi un mīnusi, un tāpēc, racionālās izvēles pieeju aplūkoju arī kritikas kontekstā (III nodaļa). Pēdējā nodaļā es izsaku savu viedokli izvērtējot I,II, un III nodaļā sacīto.


I nodaļa
Racionālās izvēlēs modeļa diskursi.
Racionālās izvēles teorijas skolas acīmredzamākie pārstāvji ir Hobbes, Smith un Pareto. Racionālās izvēles teorijas pamattradīciju raksturo pieņēmumi, ka aktieris, veic savu darbību apzināti un ar iepriekšēju nodomu, maksimizēt savus panākumus. Šī tradīcija ir balstīta uz cēlonību un matemātiskiem aprēķiniem, kas ļauj gūt pārliecinošu un ar faktiem atspoguļojamu skaidrojumu. Tādējādi mēs atklājam vienu no būtiskākajiem šīs pieejas priekšnosacījumiem, - fakts. Tradicionālajā filozofiskajā pieejā nav būtiska atšķirība starp lietu būtību un izcelsmi, jo pieredze nedod pilnvērtīgas zināšanas par pasauli. Ayer uzskata, ka nav objektīvu standartu pēc kuriem var izvērtēt vienas vērtības pārākumu pār otru salīdzinošās politikas kontekstā. Tāpēc viņš uzsver faktu nozīmi, savukārt, tie parāda, no kā veidojas empīrisko zināšanu bāze un pieredze.…