PVN piemērošana pakalpojumu sniegšanai Latvijā un ES

Latvijas Republikā pastāv daudzi dažādi nodokļi kā jebkurā citā valstī. Ar katru nodokļu veidu ir saistītas arī problēmas (nemitīga pilnveidošana, pārmaiņas, pielāgojoties Eiropas Savienības prasībām u.c.). Šajā darbā vēlos apskatīt pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā vispārējo piemērošanu, kā arī PVN piemērošanu tieši pakalpojumu sniegšanai, vairāk pievēršot uzmanību problēmām, kas saistītas ar pakalpojumiem, kuri tiek sniegti citas valsts uzņēmumam vai privātpersonām, to sniegšanas vietas noteikšanu un PVN piemērošanu.
1. PVN un tā piemērošanas vispārīgie principi.

Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un reāli to samaksā preces vai pakalpojuma galīgais patērētājs.
Ar nodokli apliekamie darījumi:
1)preču piegāde par atlīdzību, arī pašpatēriņš;
2)pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš;
3)preču imports;
preču iegāde ES teritorijā ir arī apliekamās personas preču pārvietošana no citas dalībvalsts uz iekšzemi šīs personas uzņēmējdarbības nodrošināšanai iekšzemē (Par preču iegādi ES teritorijā neuzskata tādu preču saņemšanu muitas noliktavās vai brīvajās zonās, kurām citā ES dalībvalstī uzsākta eksporta procedūra. Par preču iegādi neuzskata citas ES dalībvalsts apliekamās personas preču nosūtīšanu uz Latvijas Republiku uz laiku, kas nedrīkst būt ilgāks par 24 mēnešiem. Šī norma nav piemērojama, ja persona ievedusi iekšzemē preces šo preču pārstrādei, apstrādei vai remontam uz laiku, kas nav ilgāks par 24 mēnešiem, un pēc minēto pakalpojumu saņemšanas tās neizved uz valsti, no kuras šīs preces tika ievestas.)…