Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldības budžetā, kas nav saistīts ar preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu, un nav soda nauda vai nokavējuma naudas maksājums. Nodoklis ir naudas maksājumi, ko veic nodokļu maksātāji uz bezatlīdzības pamata, un tie nav saistīti ar noteiktu mērķi.
„Nodoklis ir nepieciešams ļaunums, jo nav iespējams un arī nav vēlams iegūt valstij nepieciešamos līdzekļus no cenām, patentmaksas un nodevām. Noteiktus pakalpojuma veidus nav iespējams pārdot indivīdiem par noteiktu cenu (aizsardzība, valsts pārvalde u. c.), un tas arī nav vēlams (izglītība, drošība), jo tādā gadījumā tos varētu iegādāties tikai turīgākā sabiedrības daļa.”1
Latvijas Republikā, tāpat kā daudzās citās pasaules valstīs, ar nodokļiem apliek gan visas saražotās produkcijas (sniegto pakalpojumu) vērtību ,gan katru tas elementu atsevišķi. Pašreizējā desmit nodokļu sistēma nosacīti attēlota shēma.
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir nodoklis, kas tiek pieskaitīts pie preces vai pakalpojuma tirgus vērtības naudas izteiksmē. Tas tiek piemērots visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. PVN maksā preces vai pakalpojuma gala patērētājs. PVN nodokļa likmes Eiropas Savienības dalībvalstīs nav harmonizētas - katrā dalībvalstī ir cita PVN likme. Katra dalībvalsts nosaka savu PVN likmi ņemot vērā, ka ES noteiktā minimālā standartlikme ir 15%, minimālā samazinātā likme 5%. Pārvadājot preces starp ES dalībvalstīm, PVN uz Latvijas valsts robežas nav jāmaksā. Privātpersonas maksā PVN preču iegādes vietā (piemēram, veikalā, kur PVN jau ir ieskaitīts preces cenā).
Tā pat kā citās ES dalībvalstīs, arī Latvijā noteiktām preču grupām tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Tātad, Latvijas standarta PVN likme ir 18%, samazinātā likme ir 5%, kā arī pastāv darījumi, kuriem piemērojama PVN 0% likme un ar PVN neapliekamie darījumi.…
