Putni pieder pie mugurkaulnieku klases. Tie ir ļoti dažāda lieluma dzīvnieki, kuru masa ir no 1,6 g – sīkākie kolibri – līdz 100 kg – strausam. Ķermeni sedz apspalvojums, āda plāna, bez dziedzeriem, priekšējās ekstremitātes – spārni. Gandrīz visi putni spēj lidot: nelidojošiem putniem ir spārnu rudimenti. Pakaļējās ekstremitātes veic iešanas, skriešanas, peldēšanas, barības satveršanas funkcijas. Zobi reducējušies, izveidojies raga knābis.
Putni vairojas, dējot olas; tās perē ligzdās. Izšķīlušies mazuļi ir ligzdbēgļi vai ligzdguļi. Putni veic tālas un ilgstošas ziemošanas migrācijas.
Putni cēlušies jūras periodā no rāpuļiem pseidozuhijām, apgūstot lidotspēju. Nozīmīgākie izmirušie putni: zobputni, arheopterikss. Putnus pētī ornitoloģija.
Sākoties rudenim, ļoti daudzi putni lido prom uz siltākām zemēm, taču, ir daudz putnu, kas paliek Latvijā. Tie ir zvirbuļi, zīlītes, dzilnīši, dižraibie dzeņi, meža strazdi, žagatas un citi putni. Ziemā, kad ir ļoti stiprs sals un zemei pārsegta ļoti bieza sniega sega, putni vairs nespēj atrast sev barību, tāpēc ir nepieciešams izvietot barības mežos un māju pagalmos, lai putni varētu sameklēt barību un neaiziet bojā.
Darba mērķis ir noskaidrot, kā piesaistīt putnus barotavām ziemā, lai tie neaizietu bojā, bet uzņemtu cilvēku sarūpēto barību.
Darba uzdevumi: 1. noskaidrot, vai putniem ir savi ziemas krājumi;
2. ko drīkst un ko nedrīkst likt putnu barotavās;
3. kādā ir jābūt barotavām.
Kā jau katru gadu, arī šogad Latvijā ir izvēlēts gada putns. Par to, kurš tas ir šogad, pēc kā to var atpazīt, kur tas ligzdo, ar ko barojas, kur mitinās un kāda ir
to izplatība, uzzināsiet, lasot referātu, zem virsraksta „2006. gada putns”.…