Latvijā var sastapt aptuveni tikai vienu trīsdesmito daļu no pasaulē dzīvojošajām putnu sugām. Latvijas ārēs, mežos un ūdeņos sastopam ap 360 putnu sugas. Putnu fauna pie mums ir līdzīga tai, kāda ir pārējā Ziemeļeiropas teritorijā, taču ieklejo arī sugas, kas dzīvo tālāk uz austrumiem vai dienvidiem. Līdz šim pie mums savvaļā, neskaitot, iespējams, no gūsta izbēgušos putnus, konstatētas 328 sugas, kas pēc zinātniskā iedalījuma (sistemātikas) apvienotas 63 dzimtās un 20 kārtās.
Latvijā ligzdo vismaz 222 sugu putni. No tiem tipiski ligzdbēgļi ir gārgaļveidīgie, dūkurveidīgie, zosveidīgie, vistveidīgie, dzērvjveidīgie un tārtiņveidīgie. Pārējo kārtu pārstāvji ir tipiski vai daļēji ligzdguļi.
Rudeņos un pavasaros Latviju caurceļo 55 sugu putni, kuru ligzdošanas vietas atrodas tālāk uz ziemeļiem, bet ziemošanas vietas – uz dienvidiem no mums. Neliela daļa no tiem pārziemo arī Latvijā. Tos dēvē par ziemas viesiem. Pārējās 44 putnu sugas Latvijā ieklejo neregulāri.
Pie tipiskiem nometniekiem var pieskaitīt tikai mežirbi, baltirbi, rubeni, medni, laukirbi, fazānu, mājas balodi un mājas zvirbuli, jo šie putni augu gadu pavada noteiktā dzīvesvietā. Pārējās sugas rudeņos regulāri aizceļo uz ziemošanas vietām (tipiskie gājputni) vai aizceļo tikai daļa putnu (daļējie gājputni), vai daļa putnu aizceļo ne katru gadu (neregulārie gājputni jeb invāzijputni).
Tādējādi putnu kopējais daudzums pie mums dažādos gadalaikos ievērojami atšķiras. Visvairāk to ir ieceļošanas laikā pavasaros un rudeņos, kad bez nometniekiem un ”mūsu” gājputniem Latviju šķērso arī miljoniem caurceļotāju. Vasarā sastopami galvenokārt vietējie ligzdotāji, kuru skaits dažādām sugām ir ļoti dažāds.
…
