Pusaudžu vecumposma psihiskās attīstības raksturojums

PUSAUDŽU VECUMPOSMA BĒRNU PSIHISKĀS ATTĪSTĪBAS RAKSTUROJUMS

Pusaudžu periods veido pāreju no bērnības uz jauniešu periodu. Pusaudžu periods ir no 11 līdz 15 gadiem.
Šī perioda īpašā nozīme ir saistāma ar bērna pubertāti un sociālo attīstību, kā arī ar identitātes vai pašvērtējuma nostiprināšanos vai meklēšanu. Šajā periodā izveidojas bērna personības pamatiezīmes un kvalitātes, kā arī atklājas visos iepriekšējos periodos izveidojušās ietekmes emocionālajā, kognitīvajā, sociālajā sfērā.

BŪTISKĀKĀS PUSAUDŽU PERIODA PSIHISKĀS ATTĪSTĪBAS PAZĪMES.

Pusaudžu periodu vispirms iezīmē apziņas maiņa par sevi, kas sakrīt ar fizioloģiskajām izmaiņām pusaudža ķermenī. Šīm fizioloģiskajām izmaiņām bieži ir cēloņa nozīme pusaudža uzvedībā – no garastāvokļa maiņām līdz histērijai vai depresijai. Pusaudžiem raksturīga nevienmērīga dažādu organisma sistēmu attīstība. Attīstības sākumā var nereti novērot koordinācijas traucējumus, zūd kustību plastiskums un harmonija, pusaudzim pastiprinās prasības pēc skābekļa un barības.
Tā kā pusaudzim būtiski mainās fizioloģija, fizioloģiskie procesi, viņš sāk koncenrtēties uz savu ķermeni, uz ārējo izskatu. Ārējais izskats kļūst par dažādu pārdzīvojumu cēloni un pašvērtējuma ietekmētāju.
Sākumā pusaudzis ir apjucis, kaunīgs, nedrošs par sevi, vēlāk arvien vairāk izjūt sevu kā pieaugušu, ko var apzīmēt ar atslēgvārdu emancipācija. Tas nozīmē , ka pusaudzis vēlas būt pieaudzis, vēlas pats izlemt un darīt, vēlas būt līdzvērtīgs pieaugušajiem, lai viņu neuztver kā bērnu. Emancipācija ir saistīta arī ar negatīvismu, opozīcijas tendenci, tā nereti var izpausties arī ārējā izskatā, ģērbšanās manierē, frizūrā, kosmētikas pārspīlētā lietošanā.…